Aizkraukles rajona Seces pagasta “Staburaga” mājas daudziem Latvijas iedzīvotājiem jau sen kļuvušas par svētvietu, jo tieši 275 soļus no tām Daugavas dzelmē atrodas pirms vairāk nekā 30 gadiem Pļaviņu HES ūdenskrātuvē nogremdētais Staburags.
Aizkraukles rajona Seces pagasta “Staburaga” mājas daudziem Latvijas iedzīvotājiem jau sen kļuvušas par svētvietu, jo tieši 275 soļus no tām Daugavas dzelmē atrodas pirms vairāk nekā 30 gadiem Pļaviņu HES ūdenskrātuvē nogremdētais Staburags.
Daugavas krastā drīz atkal būs skatāms leģendārās klints līdzinieks, ko veido tēlniece no Siguldas Solveiga Vasiļjeva. Latvijas Kultūras fonda projektā pieminekli iecerēts darināt tā, lai tas pēc iespējas vairāk atgādinātu īsto Staburagu un izskatītos kā dabas veidojums, nevis cilvēka roku darbs.
“Piemineklis Staburagam būs atgādinājums tiem, kuri klinti redzējuši vēl pirms Pļaviņu HES uzcelšanas un bijuši liecinieki tās lēnajai pazušanai ūdenī,” “Jēkabpils Ziņām” stāsta Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Aizkrauklē Elvīra Mantrova.
“Senajā krāšņumā Staburagu mēs vairs atgūt nevaram, taču tiem, kas to skatījuši tikai fotoattēlos, piemineklis varbūt radīs priekšstatu par to, ko esam zaudējuši,” teica E. Mantrova.
Staburagu pēc nogremdēšanas bija redzējuši tikai zemūdens arheologi un tie daži drosminieki, kas kopā ar viņiem nebaidījās ienirt Daugavas dzelmē, lai kaut vai ar roku pieskartos sešus metrus zem ūdens virsmas esošajai klints virsotnei.
Pirms diviem gadiem Staburaga izpēti uzsāka zemūdens arheologs Voldemārs Rains, ar īpašas aparatūras palīdzību filmējot to zem ūdens. Līdz klints pamatnei vajadzēja nolaisties 22 metru dziļumā, kur valdīja pilnīga tumsa. Jau toreiz Voldemārs Rains konstatēja ūdens postošo iedarbību, kuras ietekmē klints lēni drūp. Tagad tādi izpētes darbi notiek katru vasaru, un tieši to laikā redzētais bijis viens no iemesliem pieminekļa tapšanai.
Staburaga pieminekli iecerēts atklāt septembrī.
