Pagājušās nedēļas nogalē Ilzenes pamatskolā notika vairāki nozīmīgi pasākumi – projektu dienas, konkursi „Ko tu proti?” un „Cālis 2007”, kā arī Meteņdienas svinības.
Pagājušās nedēļas nogalē Ilzenes pamatskolā notika vairāki nozīmīgi pasākumi – projektu dienas, konkursi “Ko tu proti?” un “Cālis 2007”, kā arī Meteņdienas svinības.
Ilzenes pamatskolas direktore Olīvija Jēģere stāsta, ka īpaša diena skolā bija piektdiena, 16.februāris, kas atnāca ar daudziem interesantiem pasākumiem.
“Pirmkārt, skolā sākās projektu dienas, kas pašas par sevi ir īpašas, jo visādā ziņā atšķiras no parastajām mācību dienām. Pulksten 11.00 skolas zālē uz konkursu “Ko tu proti?” pulcējās pirmsskolas vecuma bērni, lai savas radošās prasmes parādītu ar dziesmu, deju, dzeju, mūziku, akrobātiku un teātri. Pepija Garzeķe, kas bija ieradusies šajā pasākumā, aicināja katru bērnu parādīt to, kas viņiem vislabāk padodas,” saka O.Jēģere.
Paralēli risinājās arī konkurss “Cālis 2007”, kurā mazie dziedātāji dziedāja mikrofonā gan trijatā, gan solo. “Katrs konkursa dalībnieks bija interesants, tāpēc izpelnījās lielus aplausus no skatītājiemdraugiem, vecākiem, skolotājiem un pasākuma viesiem. Visi bērni saņēma pateicības rakstu par piedalīšanos, zīmulīšus no Pepijas, atstarotājus, ziedus un saldas balviņas no Ilzenes pagasta padomes,” stāsta O.Jēģere.
Pēcpusdienā izglītības iestādes zālē pulcējās skolas bērni, lai atklātu savus slepenos draudziņus, kas skolēnus un skolotājus bija iepriecinājuši Valentīna dienā ar kādu jauku dāvaniņu vai pārsteigumu.
“Patīkami, ka daudzi bērni bija sagādājuši dāvaniņas arī tiem, kas Mīlestības dienā bija iepriecinājuši viņus. Interesantākais bija tas, ka šoreiz daudzi patiešām nezināja, kurš bija viņu slepenais draudziņš,” secina direktore.
Pēc tam visi, kam nebija slinkums un kam patika skolā valdošā kopības izjūta, devās uz lielo kalnu, lai ievizinātu Meteņdienu, atpūstos par godu Valentīna dienai un godam sagaidītu Cūkas gadu.
“Tur mums gāja ļoti jautri, jo no kalna lejā katrs mēģināja tikt, kā vien prata – ar plēvēm, ragaviņām, plastmasas paliktņiem un pat kājām. Vislabākais braucamais tomēr izrādījās kalnu kamaniņas, ar kurām varēja braukt visi, kas vien to vēlējās. Daži izteica vēlmi, lai te darbotos kalnā vilcējs, bet kopumā gan lejā, gan augšā visi tika itin veikli, arī skolotājas Olīvija un Jolanta, kas beigās tomēr uzdrošinājās novizināties no kalna,” stāsta O.Jēģere.
Pēc lielās jautrošanās skolā gaidīja karsta tēja un smalkmaizītes, kas lieti noderēja, kaut arī pirms tam tika paēstas īstas svētku pusdienas, par kurām bija parūpējušās pavāres Agate un Zaiga.
“Atraktīvākie bērni ieteica šādu patīkamu kopīgu atpūtu sarīkot vēl kādu reizi, jo visi bija apmierināti ar šo jauko, saturīgo un interesanto dienu,” saka O.Jēģere.
