Katram saslimušajam ir pašam jāmeklē zāles un jāmaksā par ārstēšanos stacionārā, kur zāles nodrošina minimāli.
Katram saslimušajam ir pašam jāmeklē zāles un jāmaksā par ārstēšanos stacionārā, kur zāles nodrošina minimāli. Turpretim toksiskā hepatīta slimnieku ārstēšanai slimnīcas izlieto līdzekļus, kurus bieži vien var atgūt vienīgi ar pašvaldību finansiālu atbalstu slimniekiem.
Nesen no slimnīcas mājās atgriezies alūksnietis Sergejs Ņilovs. Viņa acu āboli vēl arvien ir dzelteni, tāpēc jāturpina lietot zāles. Vīrietis stāsta, ka vienas zāles maksājot 18 latus, bet vajadzīgas ir vairākas. Protams, tiek lūgts Sociālās palīdzības centra finansiāls atbalsts. Viņš saņem arī garantēto minimālo ienākumu pabalstu. Cik ilgi un cik daudz sociālais dienests spēs maksāt, jo šis nebūt nav vienīgais toksiskā hepatīta slimnieks un pabalstu saņēmējs.
“Pēc satraucošas informācijas no slimnīcas, ka atkal ir toksiskā hepatīta slimnieku pieplūdums, notika rajona ārkārtas situāciju komisijas sēde. Secinājām, ka diemžēl mūsu pašvaldību ierosinājumi par grozījumiem likumdošanā nav guvuši atsaucību. Tas nozīmē, ka joprojām ir sarežģīti nelegālā alkohola tirgotājus saukt pie atbildības. Policija var darīt tikai to, ko likumdošana atļauj,” informē Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe.
Decembrī ir ierosināti divi kriminālprocesi par nelegālu alkohola tirdzniecību. Pašlaik gatavojas ierosināt vēl divus kriminālprocesus. “Visvairāk toksiskā hepatīta slimnieku ir no Alūksnes, bet tādi ir arī Pededzē, Zeltiņos, Mālupē, Annā, satraucoša situācija izveidojusies Ziemeros. Gatavosim vēstuli Pašvaldību savienībai, lai tā pievērstu uzmanību tam, ka pierobežas pašvaldības finansiāli ietekmē toksiskā hepatīta slimnieku ārstēšanai nepieciešamie līdzekļi. Daudzi slimnīcā ievietotie “dzeltenie” pacienti nav maksātspējīgi. Viņi nevar maksāt pat trīs latus par gultas dienu, bet vidējais ārstēšanās ilgums ir 16 līdz 21 diena,” skaidro G.Ļuļe.
Līdz šim Alūksnes slimnīcā ir ārstējušies 35 toksiskā hepatīta slimnieki, šogad – jau 17. Pašlaik slimnīcā ārstējas 7. Nav precīzas informācijas par tiem, kuri ir citās slimnīcās. Turklāt ir vēl tādi, kuri ārstējas ambulatori vai arī neārstējas. G.Ļuļe domā, ka situācija ir krietni satraucošāka nekā liecina statistika. “Ja tā turpināsies un pašvaldību darbinieki neatbalstīs policistus, vēršoties pret nelegālā alkohola tirgotājiem, tad arī saslimšana ar toksisko hepatītu nemazināsies. Patiesībā jau pagastā visi zina, kur nelegāli tirgo šo dziru,” uzskata rajona ārkārtas situāciju komisijas priekšsēdētājs Laimonis Sīpols.
Pašvaldību vadītāju informatīvajā dienā Alūksnes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Ansis Gailītis informēja, ka izmaiņas likumdošanā būs tikai jūnijā. Toties “točku” atrašanās vietas mainās. Tās ir atkarīgas no nelegālā spirta piegādātājiem. To ved pāri robežai no Krievijas, kur spirts nav attīrīts labā kvalitātē. Ar to izskaidrojama masveida saslimšana ar toksisko hepatītu. Trīs slimnieki ir miruši. Alūksnes rajonā ir bijušas četras kratīšanas, kas apstiprinājušas aizdomas par nelegālā alkohola izplatību. Paredzams, ka būs vēl viena kratīšana.
