Rudens lapas tālumā krīt. Tu vairs nevari Mani sasildīt. Tu vairs nevari sajust, Kā vēji pūš, kā kokus šūpo. Un debesis raud….
Rudens lapas tālumā krīt.
Tu vairs nevari
Mani sasildīt.
Tu vairs nevari sajust,
Kā vēji pūš, kā kokus šūpo.
Un debesis raud…
Raud katru rudeni Tad visvairāk sāp!
Nāk neredzamais mākslinieks
Un nokrāso debesis.
Nokrāso cilvēku sirdis.
Nokrāso visu ar mīlestību.
Un paliek silti.
Tatjana Kovaļova
(Apes arodvidusskola)
