Kādēļ jaunieši kļūst par bezdarbniekiem? Kad jaunieši absolvējuši augstskolu un vēlas strādāt, viņi meklē to nodarbošanos, kuru tagad viņi var saukt par savu darbības lauciņu.
Kādēļ jaunieši kļūst par bezdarbniekiem? Kad jaunieši absolvējuši augstskolu un vēlas strādāt, viņi meklē to nodarbošanos, kuru tagad viņi var saukt par savu darbības lauciņu.
Pirmkārt, viņus neuzņem darbā tādēļ, ka viņiem trūkst pieredzes. Tad jau lielu daļu absolventu nevarētu pieņemt, jo kuram gan pēc augstskolas beigšanas ir tāda pieredze, kādu vēlas darba devējs. Kāda sena paruna vēsta: “Darbs dara darītāju.” Tad kādēļ nedot iespēju šiem jaunajiem abiturientiem pierādīt savas prasmes jauniegūtajā profesijā? Šādā veidā viņi visātrāk iegūs vajadzīgo pieredzi. Arī darba devēji redzēs, cik spēcīgi ir viņu jaunie kolēģi, kā arī paši jaunieši sapratīs, vai tiešām tas ir tas, ko viņi vēlas. Varbūt darba devēju biedē gadījumi, kad jaunieši uzsāk darbu kādā uzņēmumā – saņem algu un pazūd uz dažām dienām vai darbā vispār neatgriežas?
Otrkārt, jauniešu bezdarbs kopējā bezdarbnieku pulkā ir motivācijas trūkums. Jaunieši netiek motivēti darbam. Liela daļa skolēnu vasaras brīvdienās meklē darbu, lai nesēdētu dīkā, bet galvenokārt – lai nopelnītu. Vasaras brīvlaiks ir lieliska iespēja izzināt, kāds varētu būt tas darbs, ko vēlētos darīt.
Treškārt, kādēļ jaunieši kļūst par bezdarbniekiem, ir zemā samaksa par darbu. Mēs nevaram nosodīt viens otru, jo neviens nav ideāls un katrs dara to, ko viņš vēlas un var izdarīt. Gribētos, lai jauniešu bezdarba līmenis samazinātos, bet kā to panākt? Ja jaunietis pats ar šo problēmu netiks galā, tad kurš gan to spēs? Darbu nevar uzspiest, bet vajadzības spiež strādāt. Mēs taču plānojam savu nākotni un vēlamies, lai tā būtu laimīga, lai ar mums varētu lepoties.
Ir laikus jādomā par savu nākotni, lai nenonāktu statusā, ko sauc “bezdarbnieks”, jo šis vārds tiešām skan skarbi.
