Lai ārstētos no alkohola, narkotiku, toksisko vai citu apreibinošo vielu atkarībām, pieaugušajiem arī no Alūksnes rajona ir iespēja kopš janvāra pieteikties uz valsts apmaksātiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem veselības nostiprināšanai.
Lai ārstētos no alkohola, narkotiku, toksisko vai citu apreibinošo vielu atkarībām, pieaugušajiem arī no Alūksnes rajona ir iespēja kopš janvāra pieteikties uz valsts apmaksātiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem veselības nostiprināšanai.
Pagaidām visā Latvijā izmantot šo iespēju pieteikušies tikai trīs pieaugušie.
Līdz šim valsts finansēja tikai no alkohola, narkotiskajām un toksiskajām vielām atkarīgo bērnu sociālo rehabilitāciju, bet kopš janvāra – arī pieaugušo atkarību.
Alūksnes rajona ārste – narkoloģe Irēna Greivule zemo atsaucību skaidro ar stingrajiem un sarežģītajiem nosacījumiem, ko valsts noteikusi šā pakalpojuma saņēmējiem.
“No narkotikām un alkohola atkarīgu bērnu reģistrā pie manis Alūksnes rajonā nav. Savukārt pieaugušie šo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt tikai pēc pilna ārstēšanās kursa pabeigšanas. Pēc tam es kā ārste drīkstu dot narkologa atzinumu, kurā norādīta diagnoze, informācija par pabeigtu ārstēšanās kursu un jānorāda vēlamais sociālās rehabilitācijas ilgums – 3, 6, 12 vai 18 mēneši,” stāsta I.Greivule.
Viņa uzsver, ka ir daudz kontrindikāciju, kad nedrīkst cilvēku sūtīt uz šo valsts apmaksāto rehabilitāciju, piemēram, ja cilvēks bieži ir alkohola reibumā vai īslaicīgi pārtrauc lietot alkoholu un tad atkal atsāk; ja personai ir bijušas domas par pašnāvību un neadekvāta uzvedība; ja viņam ir bijuši personības un uzvedības traucējumi; ja cilvēks ir eksplozīvs, nervozs, nemierīgs, kad nelieto alkoholu; vidēji smaga un smaga garīga atpalicība; dažādas terapeitiskas slimības; izteikti kustību un koordinācijas traucējumi; izteikta sabiedriskā bīstamība.
“Uzskatu, ka šie nosacījumi ir gana strikti. Sakiet, kuram alkoholiķim nav personības un uzvedības traucējumu? Viens nosacījums ir izteikta sabiedriskā bīstamība – tas nozīmē, ka uz šo programmu nevar pretendēt tie, kas bijuši ieslodzījumu vietās. Tādēļ šo sociālo rehabilitāciju varētu saņemt tie, kas vismaz pusgadu ir izgājuši ārstēšanās kursu un kam ir stabila remisija jeb slimības izpausmju samazināšanās. Bet – visi šie cilvēki dzīvo ģimenēs, kur situācija ir normalizējusies, viņi ir atraduši darbu un ir apšaubāmi, vai brauks uz rehabilitāciju, jo tur būs jāpavada minimums trīs mēneši. Tādēļ arī valstī ir pieteikušies tikai trīs cilvēki, jo tas ir likums “labiem alkoholiķiem”,” vērtē I.Greivule.
Viņa uzskata, ka šo rehabilitāciju būtu lietderīgi saņemt bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, kuru vecāki arī tajā būtu ieinteresēti.
“Bet tas neliedz rajona sociālajiem dienestiem nosūtīt pie narkologa pieaugušos, kas varētu pretendēt uz šo rehabilitāciju,” saka I.Greivule.
Lai no reibinošām vielām atkarīgie pieaugušie varētu saņemt rehabilitācijas pakalpojumus, viņiem savas pašvaldības sociālajā dienestā jāiesniedz rakstisks iesniegums par uzņemšanu sociālās rehabilitācijas institūcijā, narkologa atzinums un izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par vispārējo veselības stāvokli. Ar valsts budžeta līdzekļiem šo pakalpojumu iespējams sniegt vidēji 20 cilvēkiem gadā.
Viena cilvēka sociālā rehabilitācija valstij izmaksā 16 latus dienā. Minētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz valsts SIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, kas atrodas Jelgavā.
