Tēvs Dzintars nupat ir devis nozīmīgāko ieguldījumu tautas juridiskajā izglītošanā visas līdzšinējās politiskās darbības laikā (iekšlietu ministra amatā).
Tēvs Dzintars nupat ir devis nozīmīgāko ieguldījumu tautas juridiskajā izglītošanā visas līdzšinējās politiskās darbības laikā (iekšlietu ministra amatā). Tas vispār ir ārprāts, cik neizglītoti mēs esam cilvēktiesību jomā. Par laimi, tie, kas kaut brīdi darbojušies iekšlietās, lieliski saprot šos jautājumus un zina, kā aizstāvēt sevi un savus tuviniekus no visādiem “listiem” (policistiem, žurnālistiem un citu jomu nekompetentiem un zemiskiem speciālistiem). Nu, iedeva Dzintars savam 18 gadus vecajam dēlam Pēcīšam to savu auto, lai pabraukājas pa naktsklubiem, lai pačamda meitiešiem pupus. A kāda mums daļa? Skauž, ja? Re, vajadzēja tak noorganizēt atriebību, iebērt bērnam kokteilī narkotikas. A puika varbūt diennakti nebija gulējis, mācījies, gatavojies kontroldarbam matemātikā un atslodzei drusku gribējis izvēdināt galvu. Nē, neļāva. Apturēja viņa autiņu ceļu policija. Provokācija! Nav paticis, ka puikiņš salonā par skaļu klausās mūziku. Atļaujas vēl, zinies, Pēcim acīs ieskatīties. Zilie tie autoinspektori ir vai? Ārprāts! Nepatīk viņiem Pēča zīlītes. Kas tām vainas? Nav jau zvirbuļi, ir zīlītes! Par to, ka Pēcīti policija aizveda uz Narkoloģijas centru veikt analīzes, vispār vārdu trūkst. Un tad vēl atļāvās nopludināt informāciju. Varu derēt, ka tās analīzes neko neuzrādīs. Tēvs Dzintars parūpēsies. Es personīgi te saskatu pamatu cilvēktiesību prāvai Strasbūrā. Vai arī mierizlīgumam. Un kompensācijai. Jaunam ministra (vislabāk tieslietu) portfelim. Tēvs Dzintars varētu par to padomāt.
