Bieži vien zivs apetīti nespēj rosināt neviena ierastā mormiška.
Bieži vien zivs apetīti nespēj rosināt neviena ierastā mormiška. Tāpēc šoziem ieteicams izmēģināt ko neparastāku: “velniņus” un “kazas” – mormiškas ar kustīgi piestiprinātiem āķiem.
“Pēdējos gados šādas mormiškas kļūst arvien populārākas,” stāsta makšķerēšanas piederumu tirgotājs Anatolijs Ivanovs. “Šie māneklīši ļoti atgādina dzīvas zemūdens radības, tāpēc zivis kampj, daudz nedomājot.”
Par “kazu” dēvē māneklīti ar diviem kustīgi piestiprinātiem āķīšiem, bet “velniņam” ir trīs āķīši. Darbības princips abām mormiškām ir līdzīgs. Ar tām “jāklaudzina” pa ūdenstilpes dibenu, saceļot nelielu dūņu mākonīti. Turklāt makšķerītes gājiens ir īss, lai mormišku nepaceltu no grunts. Lai nepaliktu bez loma, rūpīgi jāpiemeklē sardziņš, kurš palīdzētu vadīt neparasto mormišku.
Interesanti, ka, lietojot šādas mormiškas, var iztikt bez ēsmas – trīsuļodu vai vībotņu kāpuriem. Āķīšiem piestiprinātas nelielas krāsainas pērlītes, kuras palīdz piesaistīt zivs uzmanību. Pareizi vadīts “velniņš” un “kaziņa” atgādina dzīvu vabolīti, kura rokas pa dūņām. Pirms doties uz upi, šīs mormiškas vadīšanas tehniku ieteicams izmēģināt kādā traukā.
Šīs mormiškas ir visai dārgas – viena maksā aptuveni divus latus. Māneklītis jāvada pa grunti, un ir liela iespēja to ieāķēt kāda ūdensauga saknēs. Tāpēc vēlams vienlaikus iegādāties arī īpašu āķu atbrīvotāju. Tad nebūs jāskumst, ka dārgā mormiška palikusi ūdenī.
Tomēr “velniņi” un “kaziņas” nav vienīgās šīssezonas mormišku “modes” aktualitātes. Makšķernieki teic, ka pašlaik zivis labprāt tver arī mormiškas ar šķautņainu svariņu. Tā skaldnēs daudz labāk atspoguļojas gaisma, tāpēc tās vairāk piesaista zivju uzmanību.
Šķautņainās mormiškas, “velniņi” un “kaziņas” šobrīd ir ļoti pieprasīti. Taču nevajag aizmirst arī jau sen par klasiskajiem atzītos “banāniņus”. Arī ar tiem var vilkt labus lomus.
