Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā 17.februārī pulksten 15.00 tiks atklāta vietējās mākslinieces Lilijas Kukles personālizstāde, kuras atklāšana tiks veidota kā kopprojekts ar grupu “Darba dienests”.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā 17.februārī pulksten 15.00 tiks atklāta vietējās mākslinieces Lilijas Kukles personālizstāde, kuras atklāšana tiks veidota kā kopprojekts ar grupu “Darba dienests” (Rīga).
“Izstādes pamattēma ir ielūkošanās cilvēka dvēseles perifērijās, kuru dominējošās stihijas ir seksualitāte un iekāre. Sociālās sabiedrības ētiski ierobežotajā un pat psiholoģiski traumējošajā vidē augušā padomju cilvēka sasaistītā domāšana brīvas seksualitātes alkās. Vēlēšanās ļauties brīvai seksualitātes izpausmei sapinusies sabiedrības tumšo aizspriedumu mezglos – it kā brīva, bet tomēr sasaistīta,” par savu darbu koncepciju stāsta pati māksliniece, kas izstādēs regulāri piedalās kopš 1999.gada.
Savus darbus Lilija veido, gleznojot eļļas tehnikā, darinot tušas zīmējumus un pludinājumus, kā arī apgleznojot porcelānu. Viņas radītās gleznas satura ziņā paudušas visdažādāko emociju gammu – skumjas, melanholiju, gaidīšanu, tikšanos, šķiršanos, ilgas un sapņus. Stāstot par savu līdzšinējo darbību, Lilija atklāj, ka agrākajos darbos dominējušas aktīvas un piesātinātas krāsas, kas, kārtotas lielos laukumos, rada spilgtu emocionālo noskaņu. Pamazām darbos arvien izteiktāka kļuvusi līnija, kura plastiski attīstās, dažkārt dominējot pār krāsu un radot nosacītus, it kā netveramus tēlus. Aizvien vairāk gleznās parādās jutekliskums, pat erotisks piesitiens, kas caurstrāvos arī šajā izstādē skatāmos darbus.
Izstādes kopējo koncepciju papildinās grupas “Darba dienests” uzstāšanās. Šī grupa savu darbību uzsākusi deviņdesmito gadu sākumā. Savos pirmsākumos tā pārstāvējusi “postpunk/gothic” scēnu, taču tagad pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma grupa savu darbību atsākusi jau pavisam citā – daudz neiecietīgākā un agresīvākā – skanējumā. Laika gaitā mainījies arī grupas sastāvs, kur no tās sākotnējiem dalībniekiem palicis darboties tikai Edmunds Frīdvalds, kas pazīstams arī kā rakstnieks. Šīs grupas uzstāšanās parasti tiek inscenēta kā performance, kur, idejiski saglabājot sociālo un politisko dimensiju, tās konceptuālo vēstījumu caurvij okulti vai mitoloģiski motīvi, kā arī koķetērija ar tabu tēmām.
