8.februāris. “Makšķernieka paradīze”. Droši vien esat ievērojis, ka, bļitkojot raudas vai kādas citas mazvērtīgas zivis, pēkšņi cope norimst pilnībā, tas nozīmē, ka tuvumā parādījusies kāda plēsīga zivs.
8.februāris. “Makšķernieka paradīze”. Droši vien esat ievērojis, ka, bļitkojot raudas vai kādas citas mazvērtīgas zivis, pēkšņi cope norimst pilnībā, tas nozīmē, ka tuvumā parādījusies kāda plēsīga zivs. Šajā gadījumā nekavējoties vajag mainīt mānekli vai mazmakšķerīti, uz kuras kaujas gatavībā ir piesiets žibulis. Pilnīgi iespējams, ka pēc dažām minūtēm būs ilgi gaidītā cīņa.
9. – 10.februāris. Zivis ēsmu ķers ar gariem zobiem. Sānpeldes ir upju vēzīši, kuri dzīvo tīros ūdeņos. Tie ir netīri zaļā krāsā. Sānpeldes ir meklējamas pie akmeņiem, pērnajām ūdenszālēm vai siekstām. Šī ir starp visgrūtāk iegūstamajām un uzglabājamām ēsmām, un lieliskus panākumus var gūt tieši ziemas periodā. Sānpeldes ir asaru delikatese, bet arī raudas un brekši nespēs papeldēt garām kārdinošam kumosiņam.
11. – 12.februāris. Normālas copes dienas. Šajā laika posmā svarīga liela nozīme ir ēsmai. Vecus un iztecējušus ķikurus zivis ņem nelabprāt, svaigi ķikuri uz āķa biežāk atnesīs veiksmi. Bieži vien neaizstājama ēsma ir vībotņu kāpuri, šie kāpuriņi izdala smaržu, kas tīk daudzām zivīm.
13. – 14.februāris. Laba diena plēsīgo zivju makšķerniekiem. Zivju aktivitāte mainās, ja izmainās gaisa temperatūra. Ar pirmajiem saliem ūdens augšējo slāņu temperatūra pazeminās, zivis meklējamas grunts tuvumā. Tādēļ uz pirmā ledus zivis ir tik aktīvas (izņemot vēdzeles), šīs zivju aktivitātes ilgst desmit dienas. Šis gads varētu būt izņēmums, jo laika apstākļi mainās nevis pa dienām, bet pa stundām un ziema iestājās neparasti vēlu. 15.februāris. Pie loma tiks tikai veiksmīgākie un zinošākie makšķernieki. Nelielās upītēs un attekās aktīvi būs ķīši, asari, raudas un pliči.
