Elvīra Aizupe, Ziemeru pamatskolas direktora vietniece mācību darbā, divu bērnu māmiņa: Manuprāt, noteicošā nozīme bērnu personības izaugsmē noteikti ir vecākiem un ģimenei.
Elvīra Aizupe, Ziemeru pamatskolas direktora vietniece mācību darbā, divu bērnu māmiņa:
Manuprāt, noteicošā nozīme bērnu personības izaugsmē noteikti ir vecākiem un ģimenei. Protams, savu ietekmi uz bērnu atstāj arī skola, taču tā nav noteicošā. Tās vērtības, ko bērnam ieaudzina ģimenē, ir galvenās, ar kurām viņš rēķinās savā tālākajā dzīvē. Skola tās var papildināt, bet galvenā nozīme ir ģimenei. Vērtību ieaudzināšanā svarīgs ir vecāku piemērs, ņemot vērā, ka parasti jau cilvēki skatās uz darbiem, nevis vārdiem. Svarīga nozīme ir arī sarunām. Ja vecāki jūt, ka viņu darbi nesaskan ar vārdiem, viņi var aicināt bērnu uz sarunu, izskaidrojot radušos situāciju un atzīstot savas kļūdas. Manuprāt, tieši šādas attieksmes daudzās ģimenēs pietrūkst, jo ļoti bieži bērns aug patiešām jaukā ģimenē, taču sarunu trūkums nereti rada nepareizu izpratni par vecāku rīcību.
n Inese Priedīte, ārstepediatre, divu pieaugušu meitu māte:
Vecākiem bērna personības izaugsmē ir liela nozīme, it sevišķi bērnu agrīnajā attīstības periodā, kad viņi vēl ir pavisam mazi. Protams, nozīme ir tikai tādā gadījumā, ja attiecības ir balstītas uz mīlestību un saticību. Veidojoties bērna personībai, svarīgāks par pašu audzināšanu ir vecāku sniegtais piemērs, jo tas, ko bērns redz, atspoguļojas arī viņa rīcībā. Protams, vecāku atdarināšana ir tikai pirmais solis uz personības izveidi. Pēc tam jau uz āru sāk parādīties paša bērna individualitāte, un, ja to neapspiež, bērns arī pamazām attīstās savā personībā. Turklāt tā jau arī, manuprāt, ir sava veida ietekme uz bērna izaugsmi – ļaut attīstīties sev vēlamajā virzienā, neko neapspiežot un neierobežojot.
n Lolita Vanaga, Alūksnes Bērnu un jauniešu centra direktore, audzina meitu un dēlu:
Ģimenei ir visu vērtību pamats. Manuprāt, vecākiem ir jābūt kā paraugam, kā autoritātei vai pozitīvajam lādiņam, kurš bērnu uzlādē turpmākajai dzīvei un nākotnei. Svarīgi, lai bērns justos mīlēts un piederīgs savai ģimenei, lai viņš sajustu, ka ir nozīmīgs un tiek arī uzklausīts. Tādā gadījumā bērns var izaugt par drosmīgu cilvēku, kurš ir sabiedriski aktīvs un ar savu mērķi dzīvē.
Bērnam ir vajadzīga arī vecāku uzmanība, lai viņš justu, ka tiek sekots līdzi viņa attīstībai neatkarīgi no veiksmēm vai neveiksmēm – ja ir veiksmes, tad paslavēt vai pretējā gadījumā -padalīties savās domās un meklēt šos risinājumus kopīgi. Dažreiz vajag bērnu uztvert arī kā līdzvērtīgu personību un brīžos, kad ģimenē jāizlemj kaut kas svarīgs, uzklausīt viņa viedokli. Pats galvenais, lai bērns justos mīlēts. Protams, arī mīlēt vajag ar prātu, atšķirot reizes, kad drīkst un kad nedrīkst piekāpties.
