Izglītības un zinātnes ministrija ir secinājusi, ka pagājušajā mācību gadā aptuveni pusē Latvijas vispārizglītojošo skolu nebija izglītības jeb skolu psihologu.
Izglītības un zinātnes ministrija ir secinājusi, ka pagājušajā mācību gadā aptuveni pusē Latvijas vispārizglītojošo skolu nebija izglītības jeb skolu psihologu. Ministrija norāda, ka sarežģītāk esot Latvijas reģionos, jo, piemēram, Alūksnes rajonā esot tikai viens psihologs.
Kā izrādās, situācija mūsu rajonā nav nemaz tik sarežģīta, jo Alūksnes rajonā dažādi speciālisti – izglītības psihologs, divi logopēdi, divi speciālās izglītības skolotāji, psihoterapeite – strādā Skolu psiholoģiskās palīdzības centrā, kas ir Alūksnes rajona padomes pakļautībā. Bet šā centra speciālistu pakalpojumus jebkurā laikā pēc pieprasījuma var gūt katra Alūksnes rajona skola, vecāki vai bērni. Līdzīgi centri ir arī citos Latvijas rajonos.
“Pašlaik Latvijā ir noteikts, ka viena psihologa likmi drīkst tarificēt uz 600 skolēniem. Alūksnes rajonā tikai Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā 2006.gada 1.septembrī bija vairāk nekā 600 skolēnu. Uz kopējā Alūksnes rajona skolēnu skaita, neskaitot vakarskolu un abas internātpamatskolas, būtu iespējamas veidot nedaudz vairāk kā piecas psihologa likmes. Bet, lai izglītības psihologs skolā strādātu, viņam ir nepieciešams speciāli aprīkots darba kabinets, metodiskie materiāli, kas ir dārgi. Arī profesionalitātei ir augsti kritēriji, jo jābūt atbilstošai pamatizglītībai, jāapmeklē tālākizglītības kursi, kas arī nav lēti. Šie izdevumi nav pa spēkam vietējām pašvaldībām. Turklāt, ja mēs rajonā veidotu šīs piecas psihologa likmes, tad viņam ģeogrāfiski būtu jāveic lieli attālumi, tas prasītu daudz laika un transporta izdevumus. Tādēļ Alūksnes rajonā ir atrasts risinājums, veidojot Skolu psiholoģiskās palīdzības centru,” stāsta centra darbinieces Ineta Bērziņa un Vēsma Kalēja.
I.Bērziņa uzsver, ka tādējādi Alūksnes rajonā ir rasts optimāls risinājums, vienviet koncentrējot dažādus speciālistus. Centralizēti var pirkt metodiskos materiālus, ko izmanto visām rajona skolām. Regulāri tiek rīkoti izbraukumi uz skolām, konsultēti interesenti arī centra telpās Alūksnē. Aptuveni 60 procentu klientu centram ir no Alūksnes un 40 procentu – no pagastiem.
“Turklāt pie mums vēršas ne tikai no skolām. Piemēram, bērni, kas cietuši no vardarbības, vēršas pie centra speciālistiem no citām institūcijām. Sadarbojamies arī ar sociālajiem dienestiem, policiju, bāriņtiesu un citām institūcijām, tādēļ mūsu darbība skar bērnus visā rajonā. Veicam arī izglītojošu un konsultējošu darbu ar vecākiem un pedagogiem, ir individuālas pieņemšanas. Pēc skolas pieprasījuma un ar vecāku atļauju veicam arī psihodiagnostiku. Aicinām pedagogus un skolēnus braukt uz mūsu centru. Organizējam arī sava centra dienas skolās, kad uz vienu skolu dodamies gandrīz visas,” klāsta I.Bērziņa.
V.Kalēja uzsver, ka pagājušā gada trijos ceturkšņos uz uzticības tālruni vairāk nekā 6500 zvanu ir par problēmām izglītības iestādēs.
“Raksturīgākās problēmsituācijas ir dažādas. Par attiecībām – ar vienaudžiem, vecākiem. Ir emocionālās problēmas – bērni jūt dažādas bailes, jūtas vientuļi, jo daudziem vecāki ir darbā ārzemēs un bērni ir palikuši bez pilnvērtīgas vecāku aprūpes. Daudzi vecāki strādā garas darba stundas, tādēļ var maz laika veltīt bērniem. Ir dažāda veida mācību grūtības, tiešās pašregulācijas problēmas, jo bērni nespēj koncentrēties mācību stundām, uzvedas tajās sociāli neatbilstoši. Vecāko klašu skolēniem ir aktuāli jautājumi par attiecību veidošanu ar pretējo dzimumu,” norāda V.Kalēja.
I.Bērziņa piebilst, ka mūsdienu laikmetam un dzīvesveidam ir raksturīga bērnu pāraktivitāte. “To ietekmē arī konservantiem bagātā pārtika, ko ēdam, ķīmiskais piesārņojums vidē – pulveri, trauku mazgājamie līdzekļi un citi, pārtikas piedevas. Interese par pretējo dzimumu skolēniem parādās arvien agrāk, bet pāragro dzimumnobriešanu jauniešiem veicina daļa kosmētisko līdzekļu, kuru sastāvā ir hormoni, kas domāti pieaugušam cilvēkam,” saka I.Bērziņa.
Attīstās arī jaunas psiholoģiskās palīdzības formas, izmantojot epastu. “Bērni labprāt raksta elektroniski savus jautājumus, jo tādējādi viņi ir absolūti anonīmi, bet speciālists viņiem atbild,” saka I.Bērziņa.
