Lai popularizētu latviešu tradīcijas un ļautu jaunajiem tās labāk iepazīt, Alsviķos svētdien organizēja ziemas saulgriežu pasākumu – tā, kā to savulaik darīja mūsu senči.
Lai popularizētu latviešu tradīcijas un ļautu jaunajiem tās labāk iepazīt, Alsviķos svētdien organizēja ziemas saulgriežu pasākumu – tā, kā to savulaik darīja mūsu senči.
Tautas nama zāle bija kļuvusi par seno latviešu istabu, kur ziemas garajos vakaros notiek vakarēšana. Alsviķu pagasta pieaugušo un bērnu teātra studiju dalībnieki (režisore Monika Upeniece) bija pārtapuši par latvju meitām un dēliem, saimnieku un saimnieci, kas darīja dažādus darbus – vērpa, adīja, greba karotes. Savstarpēji muzicējot un dziedot, viņiem palīdzēja arī Ziemeru pagasta folkloras kopa (vadītāja Ilze Briediņa) un Alūksnes mūzikas skolas koklētāju ansamblis (skolotāja Inga Kalniņa). Skatītāji varēja vērot, kā paralēli darbam latvieši prata dziedāt, minēt mīklas, teikt ticējumus un tautasdziesmas, iet rotaļās. Tos klausoties, katrs sevī varēja izvērtēt, cik daudz no tā visa protam šodien un vai dzīves patiesības, kas iemūžinātas mūsu folklorā, godā turam arī šodien. Latviešu ticējums vēsta: kam darba nav, tas dara nedarbus. Vai arī: kas ar abām rokām strādā, tas ar abām rokām maizi ēd. Šie un vēl daudzi ticējumi ir starp tiem, kas vēsta kodolīgas un precīzas pamācības, tikai kaut vairāk būtu cilvēku, kas savā dzīvē pēc tām vadās.
Alsviķu pagasta pieaugušo un bērnu teātra studiju režisore Monika Upeniece šādiem pasākumiem vienmēr pati ir scenāriju autore. “Vakarēšanā centāmies attēlot siltumu, labestību, kas valdīja kuplajās latviešu saimēs. Ne visiem jaunajiem ir priekšstats par šo laiku, tādēļ tā bija iespēja uzskatāmi iepazīt senlatviešu dzīvi. Lai arī ārā trūkst ziemas saulgriežu sniega, galvenais, lai cilvēkam sirdī ir gaišums, siltums un mīļums. Manuprāt, cilvēki mūsdienās pārāk daudz paļaujas uz ārējiem brīnumiem, bet – nevar visu laiku kaut ko gaidīt no malas, arī pašiem ir jādara. Es visiem vēlu šo sirds gaišumu šajos Ziemassvētkos,” saka M.Upeniece.
Pēc vakarēšanas visi tika aicināti doties ārā pie kultūras nama šūpolēm, kur notika jautra ziemas saulgriežu svinēšana.
Ziemeru folkloras kopas dalībnieces bija iejutušās čigānietes, kaziņas, peles un citos tēlos, dziedāja dziesmas, vadīja rotaļas un skubināja katru tajās iesaistīties. Kopīgā rotaļā tika nodibināts kontakts ar šo sauli un viņsauli, lai nākamajā gadā negadītos nekas slikts, bet būtu daudz labu domu un darbu. Ziemassvētkos ir gada garākā nakts un īsākā diena, tādēļ ar rotaļu “Vilks ar kazu saderēja” tika atgriezta saulīte – kaza simbolizēja gaismu, vilks – tumsu. Bet, lai izdzītu ļaunumu, tika izspēlēta rotaļa “Danco, lāci!”. Kad bija izspēlētas vēl daudzas citas jautras rotaļas, notika viens no svarīgākajiem notikumiem – bluķa vilkšana. Vēlot, lai Alsviķu pagastam un tā iedzīvotājiem nekad netrūktu saticības, veselības, laimes, naudas un vienmēr spīdētu tikai saule, bluķis ar visām šāgada nebūšanām tika sadedzināts.
Ziemeru folkloras kopas vadītāja Ilze Briediņa atzīst, ka pati piedzīvo trīs dažādus Ziemassvētkus – saistītus ar gaidīšanas laiku, kā tautas svētkus savā ģimenē un skolā. “Latviešiem ir daudz rotaļu, kuras var izspēlēt dažādos svētkos, piemēram, ja Jāņos lec pāri ugunskuram, tad Ziemassvētkos lec pāri degošam bluķim. Ziemeru folkloras kopa šo svētku tradīcijas dažādos pasākumos izdzied un izspēlē jau daudzus gadus,” viņa saka.
Kad rotaļas bija izspēlētas un šāgada nebūšanas sadedzinātas, ikviens varēja mieloties ar īstu Ziemassvētku ēdienu – pelēkajiem zirņiem ar speķi, ēst pīrāgus un dzert siltu tēju. To nodrošināja Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skola. Bet pasākuma noslēgumā ikviens varēja aplūkot ķekatu maskas, ko bija darinājuši prasmīgie Alsviķu pagasta iedzīvotāji. Meļķu ģimene bija izgatavojusi divas nāves maskas, Zvirbuļu ģimenes atvases bija pārtapušas par lāci un puisi uz siena kaudzes. Kokareviču ģimene izrādīja pašu gatavoto stārķu masku, Alsviķu pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte” – gaiļa un kazas masku. Viņi visi saņēma pārsteiguma balvas no Alsviķu pašvaldības un tika aicināti 23.decembrī doties ķekatu gājienā uz Alsviķu pagasta iedzīvotāju mājām.
“Alūksnes Ziņās” jau rakstījām, ka šā pasākuma organizēšanai Alsviķu kultūras nams piesaistīja projektu līdzekļus, ne tikai pašvaldības finansējumu.
