Skolotāji pagaidām nestreikos. Tā nolemts Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības konferencē.
Skolotāji pagaidām nestreikos. Tā nolemts Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības konferencē.
Tomēr nevar neredzēt, ka izčākstējusi ir pirms Saeimas vēlēšanām panāktā vienošanās par darba algas palielināšanu skolotājiem, piesaistot tās sabiedriskajā sektorā strādājošo darba samaksai ar attiecīgu koeficientu.
“Algu jautājums ir ielaists, tāpēc var saprast, ka ir grūti panākt tādu algas palielināšanu, kā bija iecerēts. Šogad pedagogi saņēma pirmo pielikumu – vairāk nekā 70 latus. Ja tas nebūtu izdarīts, tad droši vien visi būtu neapmierināti. Solīja arī janvārī pielikt, tagad ceram lielāku algu saņemt ar nākamā gada 1.septembri. Turklāt tad pielikumu sola lielāku. Mūsu arodbiedrības priekšsēdētāju Astrīdu Harbaceviču nevar apmuļķot, viņa ir apliecinājusi prasīgumu un stingrību, tāpēc ticam, ka viss nokārtosies,” skaidro Trapenes pamatskolas direktors Aivars Maltavnieks.
Arī Gaujienas vidusskolas direktore Ieva Zariņa atzīst, ka ir jāuzticas valdības solījumiem. Tomēr nesenā pieredze liek būt piesardzīgiem. Vairāki pedagogi atteicās izteikt savu viedokli laikrakstā. Valdība piedāvā arodbiedrībai izstrādāt jaunus priekšlikumus, ar kuriem pavasarī doties pie premjera Aigara Kalvīša. Viņš pieļauj, ka skolotāju darba samaksas palielinājuma grafiku varētu pagarināt līdz 2014.gadam, tagad tas sagatavots līdz 2010.gadam. Ja valstī vidējā alga būtiski palielināsies, to varētu pārskatīt. Pašlaik paredzēts, ka pēc četriem gadiem pedagoga vienas likmes alga būs 474 lati pirms nodokļu nomaksas līdzšinējo 234 latu vietā. Skolotāji secina, ka tā joprojām ir par mazu.
“Daudzi dodas strādāt uz ārzemēm. Tas liecina, ka darba samaksa ir par mazu. Kuri labi prot svešvalodu, droši vien aizbrauks un nepaliks šeit. Nav vēl apstājies darbaspēka aizplūšanas process,” secina A.Maltavnieks. Viņš atzīst, ka vienošanās nepildīšana var būt izšķirošs piliens kāda pedagoga izvēles kausā.
Algu palielināt sola ar 1.septembri, bet jaunie pedagogi augstskolas beigs agrāk. Vai viņi būs ieinteresēti sākt darbu skolā? A.Maltavnieks pilnīgi droši var teikt, ka ne dabaszinību, ne fizikas, ne informātikas speciālisti darbu mācību iestādēs neizvēlēsies.
“Mēs esam ticējuši un ticam, bet jaunie skolotāji negrib nākt uz skolu arī tad, ja būtu lielākas algas. Nevar atrast eksakto priekšmetu pasniedzējus. Jau vairākus gadus nav jauna matemātikas skolotāja, tāpēc pašreizējais nevar doties pelnītā atpūtā,” norāda I.Zariņa.
