Soda uzdevums ir mainīt likumpārkāpēju domāšanu un izdot viņus.
Soda uzdevums ir mainīt likumpārkāpēju domāšanu un izdot viņus. No sociālās korekcijas izglītības iestādes “Strautiņi” sodītie pusaudži var patvaļīgi aiziet, tātad nepakļauties tiesas lēmumam. Nereti viņi ilgstoši bēguļo bez riska saņemt bargāku sodu.
Izglītības un zinātnes ministrijā bija organizēta saruna, kurā piedalījās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts probācijas dienesta un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji. Viņi uzklausīja “Strautiņu” direktora Jurija Jevdokimova un pedagogu informāciju par situāciju iestādē un iemesliem, kāpēc darbs nav pilnvērtīgs, kā arī ieteikumus problēmu risinājumiem. Izveidota darba grupa, kurā ir četru ministriju pārstāvji.
Vēlas stingrākus
sodus likumā
“Ja izdosies atrisināt problēmas, par kurām runājām, tad būs iespējams būtiski uzlabot jauniešu pāraudzināšanu. Pašlaik izstrādā grozījumus likumā “Par piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Ierosinājām paredzēt stingrāku sodu gadījumos, kad audzēkņi izdara atkārtotus pārkāpumus. Viņus varētu ievietot Cēsu kolonijā,” norāda J.Jevdokimovs. Tiesa, nosūtīt uz koloniju var tikai tad, ja pusaudzim ir 15 gadu. Kas nav vēl sasnieguši šo vecumu, tiem spriedumu varētu atlikt.
“Strautiņos” audzēkņu vecuma starpība rada papildu problēmas. Tās jūtamas pēc mācību un pāraudzināšanas iestādes “Pilcene” slēgšanas Rēzeknes rajonā. 2003.gada 27.novembrī no šīs iestādes puišus, kuri ir vecāki par 15 gadiem, turklāt starp tiem ir tādi, kuri izdarījuši smagus noziegumus, pārveda uz “Strautiņiem”. Dati liecina, ka gandrīz puse audzēkņu ir sodīti par smagiem noziegumiem. Viņi ir arī atpalikuši mācībās, tāpēc jaunākajās klasēs vielu apgūst pusaudži, kuriem vajadzētu beigt pamatskolu. “Tagad sākas viss no jauna. Valdība meklē finansējumu, lai varētu atjaunot “Pilceni”. Būtu vajadzīgi vismaz 250 000 latu darbības atjaunošanai, tāpēc pagaidām tas nav paredzēts,” skaidro direktors.
Aizsardzība bērniem
un pieaugušajiem
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzklausa pusaudžu sūdzības par audzinātājiem. Tas, protams, ir vajadzīgs, tomēr kārtējo reizi secināts, ka tās bijušas nepamatotas. Kriminālprocess pret audzinātāju Tamāru Ševčenko un Valentīnu Polovņikovu, kā arī pret direktoru J.Jevdokimovu ir izbeigts. Tomēr nevar padarīt par nebijušu sarūgtinājumu un sāpes, ko aizdomu ēna radīja šiem cilvēkiem. Viņi savu darba mūžu velta, lai palīdzētu pusaudžiem izprast svarīgāko dzīvē.
“Lai nodrošinātu kārtību un darbinieku aizsardzību, nepieciešams paplašināt režīma uzraugu un audzinātāju pilnvaras – atļaut lietot spēku ārkārtējos gadījumos, kad ir apdraudēta dzīvība. Tas būtu vajadzīgs audzēkņu savstarpēju konfliktu un izrēķināšanās laikā,” skaidro J.Jevdokimovs.
Audzēkņi ir neprognozējami, tāpēc reizēm vajadzīgs fizisks spēks, lai viņus nomierinātu, nevis sodītu. Psiholoģe Vēsma Kalēja skaidro, ka daudziem puišiem ir nelīdzsvarota nervu sistēma. Viņi ir impulsīvi, turklāt nespēj sevi savaldīt.
“Tādos brīžos viņi neapzinās savu spēku. Agresija ir tik spēcīga, ka grūti sevi apturēt, tāpēc vajadzīgas tiesības to darīt pieaugušajiem,” saka V.Kalēja.
Tiesa, tas nebūs vienkārši. Pēc katra šāda gadījuma vajadzēs rakstīt aktu, kurā mediķi konstatēs konfliktā radušos zilumus, traumas. “Tas nepieciešams ne tikai bērnu tiesību aizsardzībai, bet arī mums, lai nebūtu tā, kā tagad, kad pusaudži šantažē darbiniekus. Kautiņos viņi traumē cits citu, bet apgalvo, ka to izdarījis audzinātājs,” atzīst J.Jevdokimovs.
Izolators vajadzīgs pārkāpējiem
Sociālās korekcijas iestādē nepieciešams iekārtot karceri jeb īslaicīgās uzturēšanās izolatoru. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka izolatorā par pārkāpumiem var ievietot līdz 48 stundām. Tomēr izolatoru izveidot nav vienkārši, jo izolatoram ir īpašas prasības. Sienām ir jābūt mīkstām, telpā nedrīkst būt stikli vai citi asi priekšmeti, turklāt vajadzīga novērošanas iekārta, tātad arī darbinieki, kuri nepārtraukti monitorā vēro to, kas notiek.
“Izolatora iekārtošanai ir vajadzīgi 8 līdz 12 tūkstoši latu. Situāciju sarežģī tas, ka ne katru var ievietot izolatorā, kas ir slēgta telpa. Tas var radīt psiholoģiskas problēmas,” norāda J.Jevdokimovs.
Pašlaik izmanto medicīnas punkta izolatora telpu. Ejot garām, nereti var redzēt pa vēdlodziņu izliekušos puisi, kurš sarunājas ar kādu vienaudzi vai uzsauc pedagogiem. Ej nu zini – saslimis vai ievietots izolatorā, lai pārbaudītu jauniņo vai arī atgriezušos bēgli. Pagaidām situācija sociālās korekcijas izglītības iestādē būtiski nemainās. Audzēkņi turpina patvaļīgi atstāt iestādi un prot izbēgt arī no izolatora.
“Paziņojam policijai, bet saņemam atteikumu ierosināt kriminālprocesu. Mūs informē, ka uzsākta bēgļu meklēšana. Ja šos gadījumus virzītu uz tiesu, būtu citādi,” spriež direktors. Nesen vienu audzēkni aizturēja Igaunijā. Viņš jau trīs reizes ir bēdzis un patiesībā “Strautiņos” gandrīz nav uzturējies. Paiet diezgan ilgs laiks, kamēr viņu atrod. Pēc tam atkal aizbēg, un tā turpinās. “Bet laiks iet. Ja sods jau ir trīs gadi, to pagarināt nevar,” secina direktora vietniece Ņina Lobanovska.
Baidās strādāt ar likumpārkāpējiem
Psihologa štata vieta jau ir iedalīta, bet nevar atrast cilvēku, kurš uzņemtos šo darbu. Bija atbraukušas divas jaunas speciālistes, bet, ieraudzījušas iestādes audzēkņus, atteicās. Zinot, kādus briesmīgus pārkāpumus izdara pusaudži, un pieļaujot iespēju, ka mātes vai vienaudža slepkavībā apsūdzētie sodu izcieš “Strautiņos”, patiesi var kļūt neomulīgi.
“Šajā darbā būtiska ir pieredze. Augstskolu beigušajiem, kuri nav strādājuši, tik grūtā vidē sākt ir gandrīz neiespējami. Tomēr otrs psihologs noteikti ir vajadzīgs,” atzīst V.Kalēja.
Viņa strādā pusslodzi, bet darbam ar audzēkņiem ir vajadzīgs vairāk laika. Turklāt psihologa palīdzība būtu vajadzīga arī audzinātājiem un skolotājiem. Viņi nepārtraukti atrodas stresa situācijās, tāpēc bieži slimo. Mācību priekšmetu skolotājas puiši aizskar gan ar necenzētiem vārdiem, gan ar nepiedienīgiem piedāvājumiem.
Arodmācības –
solis uz darbu
Ir iecere organizēt arodmācības. Paredzēts izstrādāt pavāra palīga specialitātes mācību programmu. To varētu apgūt gada laikā. Mācību bāze jau ir, vēl vajadzētu papildu finansējumu pasniedzējiem. Pašlaik notiek korekcijas nodarbības kulinārijā, kurās puiši mācās gatavot ēst, servēt galdu. Šīs iemaņas viņiem noderēs patstāvīgajā dzīvē. Varētu arī sagatavot galdnieka palīgus, bet likumdošana neļauj vadīt nodarbības speciālistiem, kuriem nav pedagoģiskās izglītības.
Paredzams, ka ar nākamo mācību gadu būs skolotāju palīgi. Viņi palīdzēs apgūt zināšanas tiem, kuri ir atpalikuši mācībās, kā arī pusaudžiem ar īpašām vajadzībām. Iespējams, viņi varētu būt arī meistaru palīgi arodizglītības stundās.
“Bažas rada, vai atradīs tik daudz cilvēku, jo skolotāju trūkst,” spriež J.Jevdokimovs. Sociālā darba un izglītības augstskolas “Attīstība” pasniedzēji raksta projekta pieteikumu, kura mērķis būs panākt, lai puiši apzinātos savu nodarījumu un saprastu, ka par katru to ir jāsaņem sods.
“Projekta eksperti būs mūsu skolotāji, kuri strādās ar audzēkņiem. Ja projekts gūs atbalstu, tad ar nākamo mācību gadu varēs to īstenot,” informē sociālā pedagoģe Rita Nīkrence.
“Kad pēc vasaras brīvdienām runāju ar pusaudžiem, viņi atzina, ka katru dienu ir dzēruši alkoholiskos dzērienus. Absurds! Par labu uzvedību saņem brīvdienas uz māju, bet tur viņi atgriežas tajā pašā vidē, no kuras uz laiku bija izolēti,” skaidro V.Kalēja. Likuma pārkāpumu sociāli ekonomiskās saknes ir dziļas, tāpēc pusaudžu pārvērtības nenotiek ātri.
Reti, tomēr iestādes darbiniekiem ir gandarījums. “Man viens puisis epastā raksta, ka viņam gribētos vēl kādu gadu padzīvot šeit. Te viņš ir sapratis, ko nozīmē mācīties. Te varējis aprunāties, sportot, bijušas visas iespējas, ja vien pats vēlējies tās izmantot,” atzīst R.Nīkrence. Tomēr vairums atzīst, ka vēlas brīvību. Viņu izpratnē tā ir iespēja darīt visu, ko vēlas. “Katrs normāls pusaudzis kontrolei pretojas. Kad parādījās uzraugi, sākās masveida bēgšana, tā viņi centās parādīt – jūs mani nekontrolēsiet,” skaidro V.Kalēja. Pagājušajā nedēļā audzēkņi pieteica bada streiku – arī protesta forma.
Nesakārtotie juridiskie jautājumi veicina to, ka pusaudži jūtas visvareni – neviens viņiem neko nevar izdarīt. Nevar pieļaut situāciju, ka pusaudži nerespektē pieaugušo prasības un valda pār pasauli.
