Vēl oktobrī Līga Stalaža bija Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” darbiniece.
Vēl oktobrī Līga Stalaža bija Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” darbiniece. Līdz ar jauna mēneša sākumu jauns posms sācies arī viņas darba dzīvē, kad Līga izturēja Alūksnes tautas nama izsludināto konkursu un kļuva par šīs kultūras iestādes pasākumu organizatori.
“Pieteikties pasākumu organizatora vietas konkursā mani mudināja ģimene un bijušie kolēģi. Pašai gan likās, ka šis darbs cilvēkam manos gados vairs nebūtu īsti piemērots,” atklāj Līga. Tagad viņa ar savu izvēli ir apmierināta, piebilstot, ka līdz ar stāšanos jaunajā amatā pārmaiņas jūtamas arī viņā pašā.
“Ikdienā man nākas tikties ar daudz un dažādiem cilvēkiem, turklāt par darba trūkumu arī sūdzēties nevar, tāpēc tagad domāt par saviem gadiem vienkārši vairs neatliek laika,” smejoties saka Līga. Pozitīvās pārmaiņas ievērojuši arī draugi un ģimene, bet pati Līga atzīst, ka jaunais darbs licis viņai sasparoties un aizdomāties par jaunām pārmaiņām sevī arī turpmāk.
Stāstot par iejušanos jaunajā darba kolektīvā, kā lielāko plusu viņa min kolēģes – Sanitu Jurģīti un Daci Bukšu, ar kurām kopā izveidojusies laba komanda. Lai gan tagad lielākā atbildība par pasākumu norisi gulstas uz Līgas pleciem, kopīgi tiek apspriestas idejas un īstenotas ieceres. “Darbs komandā man ir vissvarīgākais priekšnosacījums veiksmīgai darbībai. Cilvēks viens pats neko nevar iesākt, tāpēc viss virzās uz priekšu tikai tad, kad sadarbojas vairāki cilvēki, kuri spēj atrast kopīgu valodu un uzklausīt cits cita domas,” savus uzskatus pauž Līga.
Patīk darbs ar cilvēkiem
Līga kultūras jomā darbojusies kopš agras jaunības. Jau skolas gados viņa apmeklējusi Alūksnes mūzikas skolu, kur apguvusi kokles spēli, bijusi soliste vietējā estrādes ansamblī un rūpējusies par pasākumu organizēšanu klases kolektīvam Alūksnes 1.vidusskolā, kas tagad kļuvusi par Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāziju.
Kultūras joma viņai saistās ar interesantiem cilvēkiem, tāpēc, būdama pēc dabas sabiedriska, komunikabla un ar spēcīgām organizatoriskajām spējām, viņa pēc vidējās izglītības iegūšanas devusies mācīties uz Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.
Šis laiks nav izticis bez studentiem raksturīgajām niansēm. Līdztekus citām ar kultūras jomu saistītām zināšanām vislielākā uzmanība mācību laikā pievērsta teātrim. Līgas kursa krusttēvs bijis aktieris Andris Bērziņš, tāpēc viņa kopā ar citiem teātra izrādes varējusi skatīties par brīvu, kas ļāvis pilnībā iepazīt latviešu teātra tradīcijas. Dažādu izrāžu iestudēšana izmēģināta arī pašu spēkiem, un, lai gan tās rādītas tikai tehnikumā esošajai publikai, šīs iemaņas noderējušas arī turpmākajās darba gaitās.
Pēc tehnikuma absolvēšanas Līga ieguvusi kultūras darbinieces, dramatiskā kolektīva vadītājas specialitāti. Par viņas pirmo darbavietu kļuvis Gulbenes rajona Lizuma tautas nams, bet vēlāk viņa atgriezusies Alūksnes rajonā, kur Jaunannas pagastā darbojusies kā kultūras darba organizatore. Tiesa, aizejot no šīs darbavietas, viņas darbība kultūras jomā beigusies. Tagad tajā atgriežoties gandrīz pēc 20 gadu pārtraukuma.
“Tagad varu teikt, ka atmiņas par šo laiku liek vēl vairāk saprast, ka kultūra tomēr ir tas lauciņš, kurā darbojoties jūtos vislabāk,” savu vērtējumu atklāj Līga.
Cenšas atgūt iekavēto
Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis” Līga nostrādājusi četrus gadus. “Par šo laiku man saglabājušās tikai patīkamas atmiņas. Jau pašā sākumā es tiku iesaistīta pasākumu organizēšanā,” saka Līga.
Līga smejoties stāsta, ka šajā darbā bijusi nepieciešama tik liela izdoma, ka tas pilnībā viņu sagatavojis darbības atsākšanai kultūras jomā. “Viss iepriekš gūtais jau nekur nepazūd, taču ar laiku šīs iemaņas zaudē savu spilgtumu un vajag stimulu, kas liktu tās atjaunot,” uzskata viņa.
Tiesa, tagad Līga atskārtusi, ka cilvēku attieksme pret kultūru ir būtiski mainījusies salīdzinājumā ar laiku, kad viņa uzsāka darbību šajā jomā. Lai gan kultūra savu nozīmi nav zaudējusi, tai sabiedrības acīs ir pavisam cita nozīme un iztapt tās interesēm palicis grūtāk.
“Tagad cilvēki ir kļuvuši izvēlīgāki. Jaunieši vairs neizrāda cieņu pret citu darbu, ja tas neatbilst viņu interesēm, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki vairs necenšas apmeklēt pasākumu tikai tāpēc, ka tas ir pašu cilvēku veidots,” Līga pauž savus uzskatus.
Gandrīz divu gadu desmitu pārtraukums atstājis savas pēdas arī viņas skatījumā uz kultūras dzīves norisēm un ar to saistīto darbinieku uzdevumiem. Pašas iekšējās sajūtas un vērojumus Līga apņēmusies izmantot arī jaunajā darbavietā, taču pagaidām viņa vēl cenšas adaptēties jaunajā vidē.
Grib sagādāt prieku cilvēkiem
Līga atzīst, ka viņas mīļākās nodarbes saistītas ar radošajām izpausmēm, jo vislabprātāk laiks tiek pavadīts dārzniecībā vai veidojot floristikas darbiņus.
“Iemaņas floristikā esmu apguvusi pašmācības ceļā. Veidojot savus darbus, man ir tikai viens princips – lai rezultāts radītu prieku citiem un sagādātu gandarījumu pašai sev.”
Daži viņas darbi būs vērojami Alūksnes tautas nama rīkotajā Ziemassvētku gaidīšanas izstādē, kurai veidotos adventes vainagus un cimdu pārus varēs skatīt jau nākamajā nedēļā.
Kā īpašu atslodzi no ikdienas darbiem Līga min arī ceļošanu. Lai gan dažādu apstākļu dēļ šādu reižu nav bijis daudz, sajūtas, kas tiek gūtas ceļojumu laikā, ir neatsveramas. Tiesa, tagad par vēl vienu “šķērsli” šai nodarbei kļuvusi jaunā darbavieta. Kaut arī bērni ir izauguši un uzsākuši paši savu dzīvi, Līga saprot, ka jaunais darbs atņems ne vienu vien brīvdienu.
“Lai sasniegtu vēlamo rezultātu un izveidotu Alūksnes tautas namu par vietu, kur cilvēki labprāt nāktu atpūsties un apmeklētu kultūras pasākumus, jāstrādā būs daudz. Man jaunais darbs ļoti patīk,” saka Līga.
