Alūksnes rajona sieviešu apvienība pagājušās nedēļas nogalē savās vārda došanas svinībās ieguva nozīmīgu, skanīgu un ar Alūksni nesaraujami saistītu vārdu – “Katrīna”.
Alūksnes rajona sieviešu apvienība pagājušās nedēļas nogalē savās vārda došanas svinībās ieguva nozīmīgu, skanīgu un ar Alūksni nesaraujami saistītu vārdu – “Katrīna”.
Apvienības dalībnieces apzinās, ka tas viņām uzliek papildu atbildību, jo izvēlējušās savā diženumā līdzināties mācītāja Ernsta Glika audžumeitai Martai Skavronskai, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I.
Vārda došanas svinību diena netika izvēlēta nejauši – to apvienība darīja tieši Katrīnas dienā, 25.novembrī. Tādēļ arī pašas svinības Alūksnes atpūtas kompleksā “Ezermala” aizritēja noslēpumainā un intrigu saglabājošā gaisotnē, jo tik daudz kas bija saistīts gan ar Katrīnu I, gan Katrīnas dienu.
Dibina jaunu Alūksnes tradīciju
Svinības ar muzikālu sveicienu atklāja dziedātājs Hardijs Madzulis. Apvienības dalībniece Ilga Stradiņa klātesošos mudināja aizdomāties par sievietes būtību, saprātu, tikumu, daiļumu un izteica daudzus brīnišķīgus vēlējumus.
“Cilvēks jau nedzīvo no maizes vien, un arī mēs šodien te esam sanākuši, lai satiktos ar tādiem pašiem nemiera gariņiem kā paši. Mēs neesam no tiem, kuri, steidzīgi apdarījuši sestdienas vakara darbus, ieliek kājas mīkstās čībās un ērti iekārtojas pie televizora ekrāna vai arī paņem rokās žurnāla “Privātā Dzīve” numuru. Mēs esam devušies cilvēkos. Ir tāda atziņa, ka gudru cilvēku ir ļoti daudz, bet sirdsgudru – stipri mazāk. Es atļaušos apgalvot, ka katra tikšanās rajona sieviešu apvienībā dod kaut ko ne tikai mūsu prātam, bet kādu gudrībiņu arī mūsu sirdij. Un sirdsgudrība sievietei ir kā skaista glazūra brīnišķīgam traukam,” sacīja I.Stradiņa.
Viņa atzina, ka Alūksnes pusē Krievijas ķeizariene Katrīna I ir piemirsta un ir pēdējais laiks vērst to par labu. “Varbūt mēs varam šo 25.novembri, Katrīnas dienu, ieviest par Alūksnes tradīciju un atzīmēt to katru gadu?” rosināja I.Stradiņa.
Viņa uzsvēra, ka karalienes titulu sieviete nevar iegūt ar mantu vai naudu, bet ar savu darbu, talantu, stāju, ar to mirdzumu, ko katra no sevis izstaro. Bet no šī mirdzuma pa kādam zelta puteklītim tiek arī citām sievietēm, un viņas sevī sāk domāt: “Varbūt es arī varu citādāk dzīvot…”
Kopīgiem spēkiem paveiks vairāk
Pēc I.Stradiņas ievadvārdiem Alūksnes rajona sieviešu apvienības “Katrīna” vadītāja Daiga Sliņķe atklāja pasākuma intrigu, kas bija ievērpta arī ielūgumos. 23.augustā tikās Alūksnes rajona sieviešu klubi un vienojās, ka jāveido sava apvienība, jo kopīgiem spēkiem var paveikt vairāk. Šo lēmumu pieņēma Ziemeru, Zeltiņu, Virešu, Bejas, Apes, Pededzes nevalstiskā organizācija un klubs “Optimisti”, alūksnietes Ilga Stradiņa, Daiga Sliņķe un Anita Rozniece. Uz gadu apvienības vadība uzticēta D.Sliņķei.
“Pagaidām apvienība ir neformāla grupa, bet to noteikti reģistrēsim. Domādamas par rajona sieviešu apvienības dibināšanu, ielūkojāmies vēsturē un secinājām, ka otras tik ietekmīgas dāmas kā M.Skavronskas jeb Katrīnas I Alūksnes pusē nav. Tādēļ arī apvienībai izvēlēts šis vārds,” atklāja D.Sliņķe.
Alūksnietes Ilonas Riekstiņas dzīve kopš 1984.gada ir gājusi roku rokā ar Ernstu Gliku, viņa bija aicināta stāstīt par šo izcilo personību un viņa audžumeitu M.Skavronsku.
Apvienībai ir savi kūmas
Pēc I.Riekstiņas izsmeļošā stāstījuma tika atklāta vēl viena pasākuma intriga – jaunajai apvienībai “Katrīna” būs savi kūmas. Šis gods uzticēts Latvijas Lauku sieviešu apvienībai (vadītāja Rasma Freimane) un Alūksnes rajona tautsaimnieku biedrībai “ALTA”, jo viņiem ir liela pieredze sabiedriskajā darbā un nevalstisko organizāciju jomā.
Abiem kūmām – R.Freimanei un “ALTA” pārstāvim Andrim Grūbem – sava piekrišana bija jāapliecina ar parakstiem īpašā apvienības “Katrīna” vārda došanas rullī. Viņi apliecināja, ka palīdzēs “Katrīnai” īstenot sen ilgotu sapni, kļūstot par Alūksnes rajona sieviešu apvienotāju un iedvesmotāju, ka palīdzēs “Katrīnai” rakstīt projektus un atbalstīs šajā darbā arī citas rajona sieviešu organizācijas, ka kopā ar “Katrīnu” piedalīsies citu rīkotajos semināros un rīkos tos arī Alūksnē.
R.Freimane atminējās, kā pirms vairākiem gadiem dibināja Valmieras rajona sieviešu apvienību, un pauda prieku, ka tagad šāda organizācija ir arī Alūksnes rajonā. “Nākamgad sāksies pārrobežu projekts par sieviešu uzņēmējdarbības attīstību pierobežā. Tādēļ jaunajai organizācijai gaidāms liels darbs,” sacīja R.Freimane. Bet A.Grūbe pauda lepnumu, ka apvienībai izvēlēts tieši Katrīnas vārds. “Tas uzliek arī papildu pienākumus, jo Katrīna visos laikos ir bijusi visslavenākā sieviete Alūksnē. Vēlu, lai jaunā organizācija ir tikpat slavena,” teica A.Grūbe.
“Katrīna” atbalstīs rajona sievietes
Beidzot svinību oficiālo daļu, luterāņu mācītājs Atis Grīnbergs uzsvēra, ka vārda došana nav tukša gaisa tricināšana, jo arī Dievs katram cilvēkam ir devis vārdu. “Dievs radīja pasauli un cilvēku ar vārdu. Dievs radīja cilvēku pēc savas līdzības, tāpēc mēs ikreiz, kad dodam vārdu, darbinām garīgo realitāti, tāpat kā to darījis Dievs. Tāpēc tas ir ļoti nopietni. Lai jaunās organizācijas darbībai izdodas mainīt realitāti un lai Katrīnas vārds palīdz to izdarīt!” vēlēja A.Grīnbergs.
Ziemeru pagasta rokdarbu pulciņa “Zelta pavediens” vadītāja Skaidrīte Svara atzina, ka jaunajai organizācijai būs daudz jāstrādā – ne jau sev, bet citiem cilvēkiem.
“Strādāšana nenozīmē tikai lāpstas paņemšanu, bet arī grāmatas lasīšanu, rokdarbu darināšanu un mēģināšanu pašām sevi celt. “Katrīna” gādās par sieviešu atbalstu, tādēļ domāsim visas kopā, kā varam palīdzēt tām sievietēm, kas mums ir līdzās, kas varbūt nav tik aktīvas, un centīsimies dot viņām dzīvesprieku, lai arī viņas gribētu kaut ko darīt,” sacīja S.Svara.
Jaunā organizācija saņēma arī daudz laba vēlējumu un dāvanu. Viktors Litaunieks Alūksnes Lauvu kluba jeb “puiku klubiņa” vārdā dāvināja sudraba latus, saldumus un ziedus, vēlot “puiku klubiņa” un pilsētas atbalstu ieceru īstenošanā. Viņš pauda prieku, ka ar Katrīnas vārdu Alūksnē ir atgriezies viņas vēsturiskais gars.
Svinību noslēgumā klātesošie klausījās Ivetas Krūmiņas deklamētās dzejas un Hardija Madzuļa izpildīto dziesmu saspēli un mielojās ar svētku kūku. Bet apvienības dalībnieču galvās raisījās jau daudz ieceru turpmākajiem darbiem.
