Apes vidusskolas skolotājas Anita Purakalne un Ligita Gulbe šovasar jūnijā ceļoja pa maršrutu Berlīne – Parīze – Senmišela – Kankale – Senmalo – Disnejlenda Parīze – Amsterdama.
Apes vidusskolas skolotājas Anita Purakalne un Ligita Gulbe šovasar jūnijā ceļoja pa maršrutu Berlīne – Parīze – Senmišela – Kankale – Senmalo – Disnejlenda Parīze – Amsterdama.
Francijas galvaspilsēta ar 2 138 551 iedzīvotāju, politiskais, biznesa un kultūras centrs, viena no tūristu visapmeklētākajām pilsētām pasaulē. Pirmās rakstītās ziņas par Parīzi (Lutēciju) sastopamas Cēzara darbā “Piezīmes par Gallu karu”. Toreiz tā bija gallu cilts Parisii zvejnieku ciemats. 987.gadā Parīze kļuva par Francijas galvaspilsētu. Parīze ir starp tām retajām Eiropas pilsētām, kura gandrīz nav nopostīta Otrajā pasaules karā.
Lielie bulvāri, opera, Vandomas laukums, Konkordijas laukums, Luksemburgas dārzs, Invalīdu nams. Milzīga esplanāde savieno Aleksandra III tiltu ar Invalīdu namu, kurš kļuva par Napoleona pēdējo patvērumu – viņu te apglabāja 1840.gadā, 19 gadus pēc nāves Svētās Helēnas salā.
Elizejas lauki – Parīzes slavenākā iela ar Triumfa arku – pieminekli Francijas militārajām uzvarām. Vienības laukumā 1793.gadā asiņainā terora laikā darbojusies doktora Giljota ultramodernā mašīna – giljotīna. Tā bez apstājas darbojusies 18 mēnešus, atstājot bez galvām apmēram 2600 cilvēku.
Vēsturiskais mākslinieku rajons – Monmartra – izvietojies augstā pakalnā. Turp ved 250 pakāpieni. Virsotnē ir balta marmora Svētās Sirds katedrāle – Sendenī katedrāle. Ap 3.gadsimtu, kad sāka izplatīties kristietība, pirmais Parīzes bīskaps Sv.Denī tiek nogalināts Merkura kalnā, kuru pārdēvē par Mocekļu kalnu (Mons Martis), tātad Monmatra. Bet bīskapa Denī nāves izpildes vietā 1876.gadā uzcelta šī Sendenī katedrāle – Francijas karaļu kapenes.
Bagātā Luvra
Luvras apskatei veltītas vairākas stundas. Luvras vēsture sākas 13.gadsimtā, kad karalis Filips Augusts aizsardzības nolūkos uzcēla spēcīgu cietoksnis gar Sēnas upi. Tā vēl nebija karaļu rezidence, bet aiz neieņemamajām sienām glabājās arhīvs un nauda. 1793.gadā Luvra kļuva par muzeju, jo karaļu ģimeņu dārgakmeņu, gleznu un skulptūru kolekcija bija paplašinājusies, sevišķi Napoleona I laikā, jo viņš pieprasīja visām uzvarētajām nācijām meslus – mākslas darbus. Pašreiz muzeja katalogā esot ierakstīti 400 000 eksponātu. No senēģiptiešu, grieķu un romiešu līdz seno austrumu; no viduslaiku skulptūrām līdz mūsdienu daiļamatnieku darbiem; karaļu dārgakmeņi un milzīgas darbu kolekcijas.
Protams, esot Parīzē, interesi piesaista Parīzes Dievmātes katedrāle, kas celta jau 1163.gadā. Pēc majestātiskās Parīzes Dievmātes katedrāles apbrīnošanas Sitē salā Ligitas Gulbes uzmanību piesaistīja pieticīga misiņa zvaigzne ietvē fasādes priekšā. Šī zvaigzne ir nulles punkts – orientieris, no kura Francijā tiek mērīti visi attālumi.
Parīzes simbols – 320 metrus augstais Eifeļa tornis – par godu pasaules izstādei uzbūvēts 1889.gadā. Protams, tūristes uzbrauca arī tornī, lai baudītu šīs skaistās pilsētas panorāmu no putna lidojuma.
Ļoti paticis Žorža Pompidū centrs – pasaulslavens modernās arhitektūras paraugs un arī La Defense – nākotnes rajons ar milzīgām biroju ēkām, debesskrāpjiem, ūdens strūklakām, skulptūrām un tā tālāk.
Žanna d” Arka zirgā
Uz Rivolī ielas tika pamanīts skaists bronzas piemineklis – Žanna d” Arka zirgā. Nav viegli izskaidrot, ka uz cēlo varoņdarbu Žannu skubināja nevis ar mātes pienu uzņemtie karavadones gēni, bet… debesu balsis. Dziļi ticīgā meitene nekad neslēpa, ka tieši balsis norādījušas viņai iespēju glābt badā nonākušo Orleānu no aplenkuma, padzīt no valsts angļus un pareģojušas, ka par Francijas karali tiks kronēts Kārlis VII. Kad Žannas vārdi piepildījās, Kārlis VII, neņemot vērā savu karavadoņu protestu, atļāva viņai iesaistīties cīņā par Orleānas atbrīvošanu. Kauja beidzās ar franču uzvaru – gluži kā pēc Žannas scenārija. Karali Kārli VII, kas noticēja viņas pareģojumiem, pēc kāda laika Reimsas pilsētas katedrālē iesvētīja par vienīgo likumīgo Francijas karali.
Astotais pasaules brīnums
Senmišela kalnu var ieraudzīt jau iztālēm. Tas burtiski iznirst no ūdens. 709.gadā paisuma vilnis, nākot no Atlantijas okeāna, aprijis mežu un izveidojis salu. Paisuma laikā tā ir uz plūstošām smiltīm, bet bēguma laikā – jūras ūdeņu ielenkta. Tagad tā ar sauszemi ir savienota ar dambi. Leģenda stāsta, ka 8.gadsimta sākumā bīskapam Ābramam Oberī parādījies erceņģelis Miķelis, kas iedvesmojis viņu dievnama celtniecībai uz Temba kalna (tā salu sauca toreiz). Drīz baznīca tika uzcelta un kļuva par abatijas svētāko vietu. 911.gadā tā kļuva par pirmo hercogisti un aizsargātu klosteri. Iekarot klinti nebija iespējams, jo kuģi paisuma viļņu un seklo bēguma ūdeņu dēļ nevarēja tai piekļūt. Traģiskākais laiks sākās, kad Normandiju iekaroja. Klosteri 1204.gadā nodedzināja līdz pamatam. Karalis Ričards III ieradās abatijā un, lai dzēstu zaudējumus, izsniedza kompensāciju klostera atjaunošanai.
13.gadsimtā divos gados klosteris tika uzcelts. Pilsētai apkārt uzcēla pamatīgu sienu, kuru 1425.gadā angļu karaspēks nespēja ieņemt, tāpēc atkāpās. Aiz cieņas pret klosteri 1462.gadā karalis Ludvigs XI nodibināja Svētā Miķeļa bruņinieku ordeni. Tā biedri uz apkakles atloka nēsāja medaļu, līdzīgu lauru vainagam, ar erceņģeļa Miķeļa portretu un uzrakstu “Drebi, milzīgais okeān!”.
Pirātu paradīze
Daudz prieka tūristiem sagādājusi Sanmalo – īsta pirātu (korsāru) pilsēta Bretaņā, Atlantijas okeāna krastā, kur sagaidījuši īstu paisumu un bēgumu. Tas nācis virsū līdz pat krasta cietokšņa mūriem. Tas bijis iespaidīgi, un pārņēma liels pārdzīvojums, vērojot šo dabas skatu.
Sanmalo pilsētai Atlantijas okeāna krastā pamati likti 6.gadsimtā pēc mūka Maklova ierosmes. 12.gadsimtā bīskaps Žans Hatlons pārcēla savu bīskapijas galvaspilsētu uz klinti, kura mūsdienās ir vecpilsētas galvenais apskates objekts. 16.gadsimtā šeit labi bija iekārtojušies pirāti, kuri sagaidījuši kuģus ar maldugunīm uz klintīm, tā pazudinot daudzus kuģus un gūstot laupījumu – bagātības.
Kopā ar Disneja varoņiem
Pēc Atlantikas apceļošanas latviešu tūristu grupa atgriezās Parīzē, jo bija jāapskata Disneja parks. Šeit uz Amerikāņu vesterna ielas notiek tikšanās ar Volta Disneja pasaku varoņiem. Var palidot virs pilsētas, kā to varēja Pīters Pens, iekļūt pasakā par Sniegbaltīti un satikties ar septiņiem rūķīšiem. Pirātu salā visiem uzreiz kļūst skaidrs, kur noslēpti īstie dārgumi. Bet pēc aizraujošā brauciena pa amerikāņu kalniņiem var aizlidot pat uz Mēnesi. Ievērības cienīgas Indianas Džona atrakcijas un Šausmu templis.
Disnejlendā ir brīnišķīga Disneja kinozāle. Bet pilsētiņas teritorijā ir daudz dažādu tematisku veikaliņu, ēdnīcu un Volta Disneja parks – studija, kurā ir unikāla iespēja iepazīties ar Disneja filmu tapšanas vēstures aizkulisēm.
Francija ir daudznacionāla valsts. Lielākā daļa šeit dzīvojošo cilvēku ir seno pamatiedzīvotāju (ķeltu cilšu – gallu, ģermāņu cilšu – franku, burgundiešu, vestgotu), kā arī iekarotāju (romiešu, vikingu un citu) pēcnācēji. Pilsētās ieceļojuši daudzi bijušo Francijas koloniju iedzīvotāji no Āfrikas (Alžīrijas, Tunisijas, Marokas) un Dienvidaustrumvācijas. Valsts dienvidos atrodas divas pundurvalstis – Andora un Monako.
Jāpiebilst, ka, ceļojot pa Franciju, tūristēm vairākas reizes izdevies redzēt traucamies ar 515 kilometriem stundā atrāko vilcienu pasaulē.
Jā, Francija ir liela, skaista un bagāta valsts, tajā dzīvo ap 60 miljoni iedzīvotāju, bet gadā tūristu ierodas vēl vairāk. Franči sakot, ka pašiem nav daudz jāceļo, jo visu var redzēt savā zemē – Alpu un Pireneju kalnus, Vidusjūru un okeānu, pilis, cietokšņus, karaļnamus, vīnogu dārzus, aitu barus.
Ligitai un Anitai Parīzē gan vēl gribētos atgriezties, jo vēl tik daudz palika neapskatīts.
