Astoņu Vidzemes pašvaldību pārstāvji nosūtījuši vēstuli Ministru kabinetam, kurā prasa valsts finansējumu feldšerpunktu saglabāšanai un attīstībai. Tie vajadzīgi pagastos, kur nav ģimenes ārstu prakses.
Astoņu Vidzemes pašvaldību pārstāvji nosūtījuši vēstuli Ministru kabinetam, kurā prasa valsts finansējumu feldšerpunktu saglabāšanai un attīstībai. Tie vajadzīgi pagastos, kur nav ģimenes ārstu prakses.
Kalncempju pagasta feldšere Mārīte Vērse uzskata, ka bez feldšerpunktiem laukos būtu grūti nodrošināt primāro veselības aprūpi. “Daļa ģimenes ārstu strādā pilsētā, bet feldšeri ir laukos. Pagasta iedzīvotāji vispirms nāk pie manis. Pieņemu slimniekus, rakstu darba nespējas lapas un zāļu receptes. Veicu profilaktisko darbu un pārsienu brūces. Manuprāt, nebūtu ērti, ja katru reizi vajadzētu braukt uz Alūksni. Tas nozīmē, ka feldšerpunkti laukos ir ļoti vajadzīgi,” spriež M.Vērse. Viņa uzsver, ka visi feldšerpunkti Alūksnes rajonā ir sertificēti, tāpat arī sertifikāti ir ārstu palīgiem (feldšeriem), kuri tur strādā. Tas nozīmē, ka tie ir nodrošināti ar atbilstošu aprīkojumu un medikamentiem, tāpēc iedzīvotāji var saņemt medicīniskos pakalpojumus arī bez ģimenes ārsta klātbūtnes.
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas Vidzemes nodaļas pašvaldību konsultatīvā padome iestājas par to, lai ārstu palīgi, kas strādā feldšeru vecmāšu punktos, saņemtu finansējumu no valsts, lai viņiem noteiktu samaksu atbilstoši normatīviem, kā arī noteiktu piemaksas par darba kvalitāti. Pašvaldības vēlas, lai šiem punktiem piešķirtu primārās veselības aprūpes ārstniecības iestāžu statusu, lai valsts paredzētu līdzekļus to iekārtošanai, sertificēšanai un uzturēšanai. Līdz šim to finansē pašvaldības. “Tas būtu ļoti jauki, ja valsts mūs atbalstītu. Ka bez mums tomēr nevar iztikt, liecina tas, ka atsākta feldšeru sagatavošana, kas bija pārtraukta,” secina M.Vērse. Viņa atzīst, ka feldšerpunkta uzturēšana ir uz pašvaldības pleciem. Tā maksā par elektrību, telefonu. Tiesa, medikamentus pērk feldšere pati. Katru mēnesi viņa no pagasta padomes saņem 10 latus benzīna iegādei, lai varētu braukt pie pacientiem mājās, kā arī veikt jaundzimušo patronāžu. “Saņemu arī pašvaldības piemaksu pie algas, jo ir pacientu kategorijas, kuras ir atbrīvotas no pacientu nodevas. Pagastā ir daudz maznodrošinātu cilvēku, kurus nevaru atteikties ārstēt tāpēc, ka viņiem nav naudas,” skaidro M.Vērse.
Materiālās bāzes uzlabošanai ar pagasta padomes deputāta Jāņa Socka atbalstu saņemti 1000 lati, tāpēc varēja iegādāties sauso gaisa sterilizatoru un portatīvo pārnēsājamo elektrokardiogrāfu, kā arī higiēnas preces.
