Vēl nesen visā Latvijā aktuāli bija valsts svētki, kad atzīmējām gan Lāčplēša dienu, gan valsts jubileju.
Vēl nesen visā Latvijā aktuāli bija valsts svētki, kad atzīmējām gan Lāčplēša dienu, gan valsts jubileju. Šādu svētku saknes parasti sniedzas tālā vai ne tik tālā pagātnē, tāpēc par visai ierastu lietu konkrētos datumos kļuvusi dažādu nu jau par vēsturi kļuvušu notikumu pieminēšana un kavēšanās patīkamās vai mazāk patīkamās atmiņās.
Tas man lika aizdomāties par katra cilvēka pagātni un tās nozīmību tagadnē. Protams, šajā gadījumā runa nav par tiem notikumiem, kas kopīgi lielām cilvēku masām, bet tieši tām situācijām, kas skar katru atsevišķi un padara ikviena dzīvi citādāku nekā pārējiem.
Par šo jautājumu es pirmo reizi aizdomājos pirms vairākiem gadiem, kad kādā žurnālā izlasīju interviju ar gados jaunu pāri, kurš jau savas pazīšanās sākumā nolēmis neatklāt viens otram savu pagātni, lai abu savstarpējās atmiņas veidotos no viņu satikšanās brīža. Tajā brīdī man šāda pieeja likās ļoti amizanta un savā ziņā simpātiska, ņemot vērā, ka ikviena cilvēka gūtā pieredze summējas tagadnē.
Tiesa, tagad tik viennozīmīga attieksme pret pagātnes notikumiem man vairs nešķiet pieņemama, jo pamazām nākas secināt, ka ne visi cilvēki var atļauties detalizētus pagātnes aprakstus izsvītrot no savas dzīves, ļaujot citiem tos nojaust vien pārtransformētā veidā. Galu galā pat vieni un tie paši notikumi dažādos cilvēkos spēj atstāt atšķirīgas pēdas, par kurām izpratne citos veidojas tikai laika gaitā.
Vēl lielāku nozīmi sarunām par pagātni man gribētos piešķirt ne tikai veiksmīgāku attiecību veidošanas dēļ. Šīs sarunas ir nozīmīgas arī pašam cilvēkam, šādi atklājot, kā pagātnes notikumi un ar tiem saistītie pārdzīvojumi ir viņus ietekmējuši.
Protams, propagandēt pārspīlētu kavēšanos atmiņās man negribētos, jo pārāk bieža atgriešanās pie notikumiem, kurus vairs nav iespējams mainīt vai atgriezt atpakaļ, var kļūt bīstama un mazināt uzmanību no skatiena vēršanas nākotnē, tomēr atskatīties uz bijušo veselīgās devās būtu pat vēlams. Ņemot vērā, ka vērtējums rodas no salīdzinājumiem, dažādi iespējams konstatēt pārmaiņas. Lai atrastu vispareizāko virzienu, kurp doties, vislabāk būtu apzināties, kur esi tagad.
