Krākšana, nenoliedzami, ir problēma.
Krākšana, nenoliedzami, ir problēma. Protams, ne visos gadījumos tā ir simptoms kādai nopietnai slimībai, tomēr, ja krācējam periodiski miegā apstājas elpošanas kustības, tad vajadzētu noskaidrot, kāds tam iemesls, un precizēt, vai samazinātā gaisa pieplūde plaušās jau nav radījusi kādus citus traucējumus organismā.
Pamostas, cīnoties pēc gaisa
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā krākšanai veltītajā preses konferencē savā pieredzē dalījās Stomatoloģijas institūta anestezioloģijas nodaļas un miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža un mutes, sejas un žokļu ķirurģijas vadītājs, mutes, sejas un žokļu ķirurgs, plastikas ķirurgs profesors Andrejs Skaģers.
“Muskulatūras tonuss miegā samazinās, muskulatūra atslābst,” skaidro J.Svaža, “un, kad sasniedz kādu noteiktu līmeni, tad ātrāk ievilkta gaisa plūsma plaušās izraisa bronhu sakļaušanos. Gulētājs gan it kā izdara elpošanas kustības, krūškurvis cilājas, bet gaiss plaušās nenonāk pietiekamā daudzumā, līdz kamēr, cīnoties pēc gaisa, viņš pamostas.”
Šādā caurā miegā sirds strādā pastiprināti, jo tai jākompensē skābekļa trūkums. Ilgstošs nepietiekams skābekļa daudzums, sirds pastiprinātā slodze miegā var izraisīt dažādas sirds slimības, no kurām biežākās ir paaugstināts asinsspiediens, kas savukārt var veicināt miokarda infarkta rašanos, biežāk tiek novēroti arī dažādi sirds ritma traucējumi.
“Ja lieto alkoholu, muskulatūra guļot atslābst vēl vairāk un gulētājs vēl vairāk krāc. Nāve miegā nav ļoti reta parādība,” saka ārsts. Krācējs bieži vien nejūtas pietiekami izgulējies. Vienas nakts laikā viņš var mosties desmitiem reižu vai vismaz tikt atsviests seklākā miega stadijā. Dienā viņš cieš no miegainības un var aizmigt gandrīz jebkurā daudzmaz piemērotā vietā.
Ārzemēs šim jautājumam jau labu laiku pievērš lielāku uzmanību, jo, ja šāds neizgulējies cilvēks strādā, piemēram, par autovadītāju, līdz nelaimei, aizmiegot pie stūres, var nebūt tālu.
Ārstēt – ne vienmēr, diagnosticēt – noteikti
Kā ārstēt krācējus? Metodes ir dažādas. Profesors A.Skaģers iepazīstināja ar ķirurģiskās ārstēšanas iespējām. Tās ir visai dažādas, sākot no uvuloplastikas un beidzot ar žokļu bīdīšanu uz priekšu. Profesors piebilda, ka nereti krācēji, mājnieku iespaidoti, atnāk uz konsultāciju, bet viņus nobaida piedāvātās iespējas, tomēr vismaz diagnosticēt krākšanas iemeslu un to, cik nopietni tas ietekmē krācēja veselību, vajadzētu jebkurā gadījumā.
Polisomnogrāfija ir metode, kuru izmanto miega laboratorijā, kad nosaka, kas ar pacientu notiek naktī. Uz vienu nakti pacientam pieslēdz dažādus vadus un vadiņus, izanalizējot uz datora ekrāna iegūtās līknes, var noteikt elpošanas biežumu, elpošanas apstāšanās epizodes, skābekļa koncentrāciju asinīs un daudz citu parametru, pat to, uz kuriem sāniem gulēts.
Miega problēmām valstī pagaidām nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, uzskata konferences organizatori, tādēļ tikai pašos smagākajos gadījumos pacientam finansējums nav jāsedz no savas kabatas. Jācer, ka stāvoklis uzlabosies, jo, pēc statistikas datiem, krākšanas problēmas ir 2 procentiem sieviešu un 4 procentiem vīriešu.
