Ilga: – Domāju, krākšana man problēmas nesagādā. Šobrīd dzīvoju viena, tāpēc nezinu – krācu vai ne.
Ilga: – Domāju, krākšana man problēmas nesagādā. Šobrīd dzīvoju viena, tāpēc nezinu – krācu vai ne. Arī agrāk neviens man par krākšanu nav aizrādījis.
Ilze: – Sagādā, jo miegā esmu krākusi visu mūžu, protams, izņemot bērnību. Ja savulaik krācu, tiklīdz apgūlos uz muguras, tad, kļūstot vecākai, krācu arī tad, kad guļu uz sāniem. Reizēm naktīs pati satrūkstos no sava krāciena.
Elīna: – Es miegā nekrācu. Problēmas man sagādā citi, kas guļ otrā istabā un krāc tik skaļi, ka skaņa izlaužas cauri pat divām durvīm. Ja arī dažkārt iekrācos, tas notiek tikai tad, ja ir iesnas.
Gints: – Krākšana man sagādā lielas problēmas, tāpēc izlēmu sākt ārstēšanos. Izmeklēšanas process ir samērā garš, jo miega laboratorijā ir jāguļ naktī, lai speciālisti varētu pacientu novērot. Tikko esmu uzsācis ārstēšanos, kas arī būs samērā ilgstoša, jo man krākšana ir saistīta ar veselības problēmām.
Juris: – Krākšana ir arī mana problēma. Esmu mēģinājis gulēt uz augsta un zema pagalvja, pat gulējis sēdus, bet, tiklīdz aizmiegu, tā krācu. Naktīs pamostos no tā, ka man trūkst elpas. Dzīvesbiedre novērojusi, ka es iekrācos un tad it kā brīdi aizturu elpu. Tās atgūšana pēc tam līdzinoties izmisīgai tveršanai pēc gaisa, bet, tiklīdz atkal aizmiegu, viss atsākas no jauna. Esmu lasījis, ka, šādi neelpojot, cilvēks miegā var pat nomirt. Tas mani uztrauc, tāpēc esmu izlēmis vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem.
Ināra: – Diemžēl arī es krācu tik pamatīgi, ka pati no krākšanas pamostos. Mēdzu gulēt uz sāniem, tāpēc uzskatīt, ka krāc tikai tie, kas guļ uz muguras, ir aplami. Krākšana ir individuāla parādība, kas nav atkarīga no vecuma, jo dažkārt dzirdu, ka krāc pat mani mazbērni, kas ir skolas vecumā.
