“Es novēlu jums veiksmi šajā bezcerīgajā lietā,”.
“Es novēlu jums veiksmi šajā bezcerīgajā lietā,” ar šādiem vārdiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis otrdien noslēdza tikšanos ar Alūksnes rajona pašvaldību pārstāvjiem par novadu veidošanu un pašvaldību apvienošanos.
Tikšanās iniciators bija Alūksnes pilsētas dome. Vēl joprojām ir daudz jautājumu par novadu veidošanu, un kaut uz daļu Alūksnes rajona pašvaldību pārstāvji otrdien cerēja gūt atbildes no ministrijas pārstāvja. Bet izskanēja tikai vēlējums labprātīgi apvienoties, pretējā gadījumā nākotnē būs problēmas valsts investīciju saņemšanā.
Pašlaik vēl nogaida
Pašlaik Alūksnes rajonā nav izveidots vēl neviens novads. Ape, Trapene, Vireši un Gaujiena ir nolēmuši izstrādāt apvienošanās projektu. Bet vēlmi iekļauties potenciālajā Alūksnes novadā pašlaik ir izteikusi tikai Ziemeru pašvaldība. Katra pašvaldība, kas varētu vēl iekļauties Alūksnes novadā, vēlas zināt, kāda plānota viņu vieta un attīstība potenciālajā Alūksnes novadā, bet par to pašlaik vēl nerunā.
“Pašlaik mēs esam sēdošie, nogaidošie un raudošie. Vienojāmies, ka ir jāveido Alūksnes novada izveides darba grupa, lai diskutētu, kā apvienoties. Nacionālās attīstības plānā 2007. līdz 2013.gadam valsts finansējuma sadalē prioritātes ir noteiktas tām pašvaldībām, kas būs apvienojušās novados, nevis citām pašvaldībām. Tādēļ arī mums būs jāveido novadi,” sacīja Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks.
Iedzīvotāji negrib lielus novadus
Ministrijas pārstāvim A.Pīlēģim tika uzdoti daudzi jautājumi. Gaujienas pagasta padomes attīstības un teritoriālās plānošanas speciāliste Inese Eglīte jautāja, vai lielo novadu veidošana palielinās iedzīvotāju skaitu Latvijas laukos.
“Kā lai rīkojas, lai jaunais novads, it īpaši pierobežā, nepaliek tukšs? Pašlaik valstī nav vienotas teritorijas attīstības un apdzīvotības politikas, ir tikai centri, ko attīsta. Ja valdība ir pieņēmusi lēmumu optimizēt teritoriju, tad to arī izdarīs un tur nav ko diskutēt. Diskusija pašlaik ir tikai demokrātijas izkārtne. Turklāt valdība un valsts institūcijas nav gatavas gaidāmajai reformai, jo pašlaik apvienojoties pašvaldības grib “iespiest” šo institūciju rāmjos,” sacīja I.Eglīte.
Viņa uzsvēra, ka, sēžot Rīgā, politiķi neizprot pašvaldību argumentus, kas pamato vēlmi neapvienoties. Bet politiķu izteiktie argumenti, kādēļ jāapvienojas, nepārliecina iedzīvotājus ne Gaujienā, ne citur. “Mēs jau tagad zinām savu pašvaldību iedzīvotāju vēlmes – viņi negrib, ka tiek veidots liels novads, viņi labprātāk dzīvotu nelielā novadā,” sacīja I.Eglīte.
Pašvaldībām ir jāizšķiras
A.Pīlēģis uzsvēra, ka nodrošināt to, lai laukos būtu jaunsaimniecības, viensētas un daudz cilvēku nevar. “Tagad lauksaimniecībā, mežizstrādē, zivkopībā vairs nevajag tik daudz cilvēku, jo ir tehnika, veidojas lielas saimniecības. Līdz ar to laukos nodrošināt darba tirgu ir grūti, tādēļ ir jāattīsta centri. Apvienojoties vienā vai divos novados, jums Alūksnes rajonā veiksies labāk. Tālā meža nostūrī uzņēmējs neattīstīs savu darbību – viņš to darīs tur, kur ir lielāka apdzīvotība, labi ceļi, infrastruktūra, un ar to ir jārēķinās,” viņš skaidroja.
Viņš apgalvoja, ka ministrija cenšas ņemt vērā katras pašvaldības iespējas, bet tāpat ir novadi, kuriem attīstības iespējas ir ierobežotas. “Manuprāt, Alūksnes rajonam ir vienkārši atrast risinājumu, izveidojot divus centrus – Alūksni un Api. Bet pārējām pašvaldībām ir jāizšķiras, kuram pievienoties. Uzskatu, ka rūpīgi vajadzētu pārdomāt Veclaicenes un Jaunlaicenes pagastam savu nākotni un izšķirties par iekļaušanos Apes, nevis Alūksnes novadā. Apvienoties ar cita rajona teritoriju nav ieteicams, jo būs daudz problēmu darbā ar valsts institūcijām,” sprieda A.Pīlēģis.
Viņš norādīja, ka likums neļauj vienai pilsētai, piemēram, Alūksnei pārsaukties par novadu. To var izdarīt tikai pilsēta ar lauku teritoriju. Šobrīd likums atļauj situāciju, ka Alūksnei pievienotos tikai viens pagasts. “Bet – lai reforma nenotiktu haotiski, izstrādājot apvienošanās projektu, ir jāņem vērā arī blakus esošo pašvaldību intereses, jo ir jānodrošina kvalitatīvi pašvaldības pakalpojumi visā teritorijā,” klāstīja A.Pīlēģis.
Viņš rosināja neuztvert gaidāmo reformu tikai negatīvi. “Pašlaik pašvaldībām, kurās ir tikai daži simti iedzīvotāju, ir grūti veikt sarežģītās pašvaldību funkcijas. Pagastu centros pēc apvienošanās būs novada pagastu centri, kur iedzīvotājs varēs kārtot ikdienas jautājumus – saņemt izziņu, iesniegt iesniegumu, saņemt sociālo palīdzību un tamlīdzīgi. Piemēram, Riebiņu novadā ir apvienojušās sešas pašvaldības, tur pakalpojumu centros iedzīvotāji saņem sev nepieciešamos pakalpojumus, un ministrija par novada darbību nav saņēmusi nevienu iedzīvotāju sūdzību,” stāstīja A.Pīlēģis.
Idejas autors – Lembergs
Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Dandens interesējās, kas ir autors jaunajai idejai, ka Latvijā jāveido aptuveni tikai 60 novadi, jo pirms Saeimas vēlēšanām bija iecere veidot 167 novadus. A.Pīlēģis ieteica lasīt preses izdevumus un sekot līdzi jaunākajai informācijai, tomēr negribīgi atklāja, ka šīs idejas autors ir Aivars Lembergs un tā pašlaik tiek apspriesta ministrijā un jaunajā valdībā. “Ja mums būs 167 nelieli novadi, tad attīstības iespējas ir apstrīdamas, bet ideja par 60 novadiem vēl tiks apspriesta,” sacīja A.Pīlēģis.
Pašvaldību pārstāvji pauda uztraukumu un interesējās, kas apvienošanās gadījumā notiks ar pagastu skolām, kuras ir kā vietējie kultūras centri. A.Pīlēģis uzsvēra, ka netiks slēgta neviena skola, kurā ir pietiekams skolēnu skaits.
“Nodrošināt kvalitatīvas zināšanas, ja klasē ir tikai daži skolēni, ir diezgan grūti. Pastāv iespēja nelielās skolas pārveidot par sākumskolām, bet lielākās skolas veidot par pamatskolām, vidusskolām un nodrošināt skolēnu autobusu kustību. Ir dažādi varianti, bet nebūs tā, ka masveidīgi sāks slēgt skolas,” solīja A.Pīlēģis.
