Arvien vairāk izjūtam, ka no Latvijas darba un naudas meklējumos aizbrauc daudz cilvēku. Valstī šo problēmu varētu risināt trijos veidos: paaugstinot darba ražīgumu.
Arvien vairāk izjūtam, ka no Latvijas darba un naudas meklējumos aizbrauc daudz cilvēku. Valstī šo problēmu varētu risināt trijos veidos: paaugstinot darba ražīgumu, lai varētu atbilstoši palielināt algas un mazinātu Latvijas iedzīvotāju motivāciju meklēt labāk apmaksātu darbu ārvalstīs; piesaistot darbaspēku no ārvalstīm; iesaistot nodarbinātībā bezdarbniekus un ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus.
Jautājums par darba ražīgumu ir atsevišķas sarunas vērta tēma, tāpēc šoreiz īsi ieskatīsimies pēdējos divos risinājumos.
Visātrāk darbaroku trūkumu var atrisināt, ievedot strādājošos no kaimiņvalstīm, kur vidējās algas ir vēl zemākas nekā Latvijā. Daudzi uzņēmēji to jau dara. Sabiedrības aptaujas gan apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri labprāt atbalsta mūsu cilvēku strādāšanu ārzemēs, visai krasi iebilst pret sveša darbaspēka iebraukšanu mūsu valstī. Bet arī no valsts attīstības interešu viedokļa lētā darbaspēka ievešana neatrisinās problēmu, kuras dēļ radās pašreizējā situācija. Tie, kas vēlas strādāt, jau atrastos, jo, piemēram, no Moldovas atbraukušajam Latvijā vidējā alga būs trīs reizes lielāka nekā Moldovā vai ukrainis te varētu saņemt pusotru algu, taču tas nestimulēs darba devēju ne uzlabot darba apstākļus, ne kāpināt darba ražīgumu. Piedevām, saglabājoties zemam atalgojumam, Latvijas iedzīvotāji turpinās braukt projām.
Tas nozīmē, ka imigrācijas politika būtu jāveido ļoti pārdomāti, nevis kopumā atverot robežas lētajam darbaspēkam, bet tikai tajos tirgus segmentos, kur šobrīd problēmas ir visizteiktākās un pašu spēkiem šo situāciju normalizēt pietiekami īsā laika posmā nevar.
Ja domā par bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu, svarīgākais ir saprast, vai Latvijā ir iespējas samazināt bezdarbnieku skaitu un atrast papildu strādājošos starp ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem.
Statistika liecina – bezdarbs pēdējos gados samazinās. Daļa bezdarbnieku ir spējusi piemēroties vai pārkvalificēties atbilstoši jaunajām prasībām Latvijas darba tirgū, daļa – devusies darba meklējumos uz ārvalstīm. Tomēr joprojām nozīmīgu daļu no kopējā skaita veido tie, kuri ilgstoši ir bezdarbnieki – 2005. gadā aptuveni 47 procenti. Ja cilvēki, kuri vēlas strādāt, tomēr nespēj atrast darbu laikā, kad daudzos uzņēmumos trūkst strādājošo, tas nozīmē, ka tā ir mūsu iekšējā rezerve un ir nepieciešams rūpēties par bezdarbnieku pārkvalifikāciju un piemērošanu darba devēju prasībām.
Turklāt ir jāņem vērā, ka bezdarbnieku īpatsvars ir atšķirīgs dažādos Latvijas reģionos, pilsētās un laukos. Kā redzams Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumos, atsevišķos ģeogrāfiskajos rajonos bezdarbs ilgstoši atrodas ļoti augstā līmenī. Tātad valsts nodarbinātības programmās šiem rajoniem ir jāpievērš vēl aktīvāka uzmanība, lai piesaistītu cilvēkus darba tirgum.
Kas attiecas uz ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju daļu, starp viņiem visvairāk ir cilvēku, kuri mācās vai ir pensijā; zināma daļa nestrādā ģimenes apstākļu, slimības vai invaliditātes dēļ; ir cilvēki, kuri ilgstoši nav spējuši atrast darbu un zaudējuši cerības to atrast; citiem vispār nav vēlēšanās strādāt un vēl dažādi citi iemesli. Tomēr Eiropas Savienības valstu pieredze rāda, ka ļoti daudzus no šiem cilvēkiem var atkal iesaistīt aktīvajā dzīvē, ja to izvirza par prioritāti. Arī informācija Latvijas presē liecina, ka tur, kur ES fondu finansējums izmantots lietderīgi, cilvēki apgūst jaunas profesijas un sekmīgi strādā.
Ja Latvija izvirzītu mērķi – samazināt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaitu un bezdarba līmeni līdzīgi, kā to izdevies sasniegt, piemēram, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Īrijā, tad, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, nodarbinātībā papildus varētu iesaistīt apmēram 167 tūkstošus cilvēku. Tas ir – teorētiski, tomēr tas ir fakts, ka Latvijai ir darbaspēka rezerves. Ja izdotos nodarbināt kaut desmito daļu no pieminētajiem 167 tūkstošiem, tas būtu bijis pietiekami, lai aizpildītu visas brīvās darba vietas tautsaimniecībā, kādas tiek uzrādītas statistikā šīgada pirmajā pusgadā.
