Apes lauku teritorijā ir “Purakalnu” mājas, kurās ciemiņus cienā ar topinambūru kafiju.
Apes lauku teritorijā ir “Purakalnu” mājas, kurās ciemiņus cienā ar topinambūru kafiju. Lai gan sagrieztie, kaltētie un grauzdētie Ziemeļamerikas auga bumbuļi nesmaržo kā kafija, tā ir patīkama un apetīti rosinoša.
Saimniece Nora Pirktiņa atzīst, ka topinambūru vairāk lieto svaigu salātos vai arī kaltē kafijai. Vārīts un cepts tas neliekoties tik gards kā kartupeļi, kam topinambūra bumbuļi ļoti līdzinās. Jo vairāk N.Pirktiņa uzzina par šo neparasto augu, jo vairāk atzīst – topinambūrs ir nepelnīti aizmirsts.
“Tas ir brīnišķīgs augs, kas zied līdz pat vēlam rudenim, līdz dāvā saknes, kam ir viegla riekstu garša. Turklāt tās ir veselīgas. Topinambūrs ieteicams cukurslimniekiem, jo satur augļu cukurus un attīra asinis,” stāsta Nora.
Lai gan N.Pirktiņa nepiekrīt, ka augs strauji vairojas, jau desmit gadus viņai nav izdevies iztīrīt augsni no topinambūra. Ja zemē paliek kaut viens sakneņa bumbulis, tad topinambūrs turpina augt. Ilgi tam bija ierādītas vien dārza malas, bet tagad saimnieki pieļauj, ka varētu paplašināt stādījumus. “Purakalni” topinambūrus piedāvāja Apes Mārtiņdienas tirgū, ko filmēja Latvijas Televīzija. Pēc raidījuma “Mans zaļais īpašums” viņiem zvanīja no Siguldas un interesējās, vai varot piedāvāt 1,5 tonnas topinambūru.
“Ko tad nu vairs! Ja zinātu, ka būs tik silts rudens, tad varētu arī norakt, bet tagad vairums sakņu ir zemē,” atzīst saimniece.
Pavasarī varēs palielināt platību, ja izrādīsies, ka ir pieprasījums pēc topinambūra. Par tiem ir maza bēda. Topinambūrs labi aug mazvērtīgās augsnēs, to nevajag ne mēslot, ne arī sevišķi rušināt un ravēt. Protams, “Purakalnos” tos vago. Topinambūri veido lielus cerus, tāpēc nomāc nezāles. “Ļoti izdevīgi. Topinambūrs aug gandrīz savā vaļā. Kad grib, tad aiziet un palasa,” secina saimniece.
Topinambūru salāti būtu veselīgi bērnudārzu audzēkņiem, jo tie ir pirmie svaigie augļi pavasarī un pēdējie rudenī. Pat ziemā tos var izrakt no lauka, ja zeme nav sasalusi. Tos var lietot, kad citi dārzeņi pagrabā sākuši vīst. N.Pirktiņa secinājusi, ka labāk rudenī topinambūrus nenovākt, bet atstāt zemē. Vienu rudeni viņa nolasīja, salika pagrabā, bet topinambūriem tur nepatika – vīta un bojājās.
Šogad sausajā vasarā topinambūrs neziedēja, tāpēc nevajadzēja pļaut. Tagad saknes paliek augsnē līdz pavasarim. Nora lasījusi, ka topinambūram nevajag ļaut ziedēt, tad veidojas vairāk un lielāki bumbuļi. Rudenī zem katra cera ir divi līdz trīs kilogrami sakņu.
Ja ar topinambūru apstādītu hektāru, tad varētu novākt apmēram 700 centnerus lielu ražu. Zaļie un pusotru metru garie laksti lieliski noder skābbarībai, bet saknes labprāt ēd gan kazas, gan bullēni, gan cūkas. N.Pirktiņa secina, ka meža cūkas gan nav vēlējušās rušināt no zemes laukā topinambūrus, toties kartupeļu stādījumus gan krietni papostījušas.
Rudens pusē augi zied dzelteniem ziediem. Turklāt ilgi, jo tiem nekaitē salnas.
“Kad braucu uz kapiem, varu nogriezt un aizvest. Skaisti!” saka Nora. Iespējams, ka par topinambūra ziediem un zaļo masu varētu rasties interese cilvēkiem, kuri vēlas uzlabot veselību Zaļās masas uzlējumu var pievienot vannai, lai mazinātu kaulu un locītavu sāpes.
“Žēl, ka mums mājās nav vannas. Varētu izmēģināt. Vispirms jāsagatavo sasmalcinātas topinambūra masas uzlējums, tos aplejot ar vārošu ūdeni. Tā esot iespējams samazināt sāļu daudzumu locītavās,” norāda N.Pirktiņa.
Pret kaulu un locītavu sāpēm tādu vannu sagatavot būtu ļoti vienkārši. Nevajadzētu nemaz braukt uz sanatoriju. Turklāt katram cilvēkam vislabāk palīdz tas, kas audzis tuvākajā apkārtnē. Uzlējumu var sagatavot arī tējai. Tā palīdz ārstēt diabētu.
Nedaudz topinambūra sakņu “Purakalnos” novāc rudenī. Tās nomazgā, sagriež, izkaltē un sagrauzdē, lai varētu malt kafiju. Parastās kafijas dzirnaviņas ir par vāju, tāpēc labi, ka mājās ir elektriskā gaļas maļamā mašīna. Gaļai tā nederēja, bet topinambūram – pašā laikā. Veikalos piedāvā kafiju bez kofeīna, ved no Ukrainas ar žeņšeņu. Kāpēc Latvijā nevarētu gatavot ne tikai cigoriņu, bet arī topinambūru kafiju? Var vēl kaut ko pievienot, ja vēlas.
“Mātei ir slima sirds, viņa dzer topinambūru kafiju. Pati lietoju šad un tad. Esmu novērojusi, ka nezinātājam grūti atminēt, kas tā ir par kafiju. Daži spriež, ka tā ir cigoriņu kafija, lai gan garša ir citāda,” skaidro N.Pirktiņa.
Norai vislabāk garšo svaigi topinambūri salātos, kad tos sarīvē uz sakņu rīves. Var neko citu nelikt klāt, tikai sajaukt ar krējumu vai majonēzi, jo tad jūtama riekstu garša. Var arī vārīt vai cept kopā ar kartupeļiem.
“Ēst var, bet nejūsmoju. Tirgū divas rīdzinieces nopirka un teica, ka galvaspilsētas restorānos topinambūrus gatavojot kopā ar kartupeļiem,” norāda saimniece.
Pagaidām par šo augu lielāka interese radusies rīdziniekiem. Var vārīt arī ievārījumu, ja pieliek klāt ābolus un cukuru. Nora nav vēl mēģinājusi, bet domā, ka varētu būt interesanta garša. Topinambūrs vārīts ir saldens, bet ābols – skābs. N.Pirktiņa audzē zemenes. Varbūt arī saldās ogas var apvienot ar topinambūru?
