Novembris Latvijas vēsturē ir īpašs laiks. Tad svinam ne tikai valsts svētkus, bet arī ievērojumu cilvēku dzimšanas dienas.
Novembris Latvijas vēsturē ir īpašs laiks. Tad svinam ne tikai valsts svētkus, bet arī ievērojumu cilvēku dzimšanas dienas. Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā 7.novembrī atcerējās Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Jūliju Živu viņa 110. dzimšanas dienā.
“Novembra tumšajos vakaros aizdedzam sveces un atšķiram pagātnes lappuses, lai paskatītos uz saviem mīļajiem, kuru vairs nav starp mums, atceramies aizgājušos gadus – gan traģiskus, gan slavas apvītus. Šis laiks atmiņās neliekas tumšs, jo svinam, turklāt valsts svētki nav atraujami no katra atsevišķa cilvēka. Vai būtu Lāčplēša diena, ja nebūtu tādu vīru kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jūlijs Živa? Esam pateicīgi viņa meitai Ilgai Dobelniecei, ka tagad muzejā varam skatīt ģimenes relikvijas. Tās stāsta ne tikai par Latvijas brīvības cīņu dalībnieku, bet arī par armijas un Alūksnes vēsturi,” atzīst muzeja vēsturniece Astrīda Ievedniece.
Viņa kopā ar muzeja krājumu glabātāju Anitu Roznieci iekārtojusi planšeti un vitrīnu, kurā redzamas J.Živas fotogrāfijas un apbalvojumi: Viestura ordeņa ceturtās šķiras krusts (J.Živa ir šā ordeņa virsnieks), Triju Zvaigžņu ordenis (V šķiras), Lāčplēša Kara ordenis (III šķiras) un diploms ar īsu varoņdarba aprakstu. Apbalvojums piešķirts vada komandierim J.Živam par 1919.gada 20.novembra cīņām pie Stendes stacijas. Viņam ar vada karavīriem izdevās atsist vāciešus no Sabiles, tā dodot iespēju izvest divus preču vagonus un izglābt daļu latviešu cīnītāju. Diploms ir liela formāta, tāpēc nebija viegli to saglabāt ilgus gadus, kad nevienam nedrīkstēja ne rādīt, ne stāstīt par šo un citiem pirmās brīvvalsts apbalvojumiem. “Tieši tāpēc tie ir īpaši vērtīgi. Šiem ordeņiem nav ierastā spožuma, bet tie ir dzīvas vēstures liecības, kas glabāta latviešu dzimtā,” norāda A.Ievedniece. Muzeja krājumu glabātāja Anita Rozniece cer, ka I.Dobelniece šīs unikālās relikvijas dāvinās Alūksnes muzejam, nevis Kara muzejam Rīgā, kā viņa bija iecerējusi.
Viestura ordenis ir samērā rets apbalvojums, jo ar to apbalvo tikai divus gadus. Vitrīnā ir arī piemiņas medaļa “Par Latviju”
(1918-1928) un Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1918-1920).
Iespējams, nelielā ekspozīcija muzeja apmeklētājiem liks padomāt, vai arī viņu ģimenē nav kāds, par kuru ir vērts pastāstīt citiem. Alūksnes domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks pārliecinājies, cik svarīgi ir saglabāt arī nesenās vēstures – kolhozu gadu – vēstures liecības. Viņš alūksniešu vārdā pateicas Ilgai Dobelniecei, kura turējusi godā un cieņā tēva piemiņu, saudzīgi glabājot apbalvojumus. “Bez pagātnes nav nākotnes,” uzsver V.Litaunieks. Muzejā ekspozīcija par Jūliju Živu būs skatāma līdz gada beigām.
Kopš 7. Siguldas kājnieku pulka dibināšanas dienas J.Živa bija Latvijas armijas karavīru instruktors un pulka karognesējs. I.Dobelniece atzīst, ka viņa pirmās brīvvalsts gados bija tikai skuķis, tāpēc daudz kas palika nesaprasts. Tomēr viņa ar brāli nevarēja nemīlēt to, kas bija tuvs vecākiem. Lai gan Lāčplēša diena bija armijas svētki, tās cieņas pilno noskaņu izjuta pilnīgi visi. Jaunās pils priekšā notika pulka parāde, kuras priekšgalā gāja Ilgas tēvs, nesot pulka karogu. Vakarā karavīri devās lāpu gājienā uz pieminekļa kalnu. Ilga bija neizsakāmi lepna, kad pirmssvētku dienās ar tēvu gāja pa pilsētas ielām, ieķērusies viņam elkonī. Viņa ir sarūgtināta, ka tagad jauno paaudzi mazāk interesē lāčplēšu brīvības cīņas.
