Daudzu denacionalizēto namu īrniekiem Alūksnē ir bažas par savu turpmāko nākotni un to, kur viņi varēs dzīvot.
Daudzu denacionalizēto namu īrniekiem Alūksnē ir bažas par savu turpmāko nākotni un to, kur viņi varēs dzīvot.
Ar 2007.gada 1.janvāri vairs nebūs spēkā valsts noteiktā īres cena, un denacionalizēto namu īpašnieki varēs to paaugstināt pēc saviem ieskatiem. Ja īrnieks nespēs samaksāt, viņam būs jāmeklē cita dzīvesvieta. Bet – kur to Alūksnē atrast, ja brīvajā tirgū dzīvokļu cenas ir tūkstošos, bet pašvaldībai nav dzīvojamās platības, ko piedāvāt?
Ir neapskaužami “labā” situācijā
Par savu nākotni uztraukusies ir arī alūksniete Ilda Deksne. Arī viņa jau gandrīz 20 gadus dzīvo denacionalizētā namā Jāņkalna ielā.
“Iepriekš māja piederēja citiem saimniekiem. Viņi bija vēlīgi, bet māju pārdeva, un jaunie saimnieki vairs nav tik labvēlīgi. Ir tik šausmīgi dzīvot neziņā, kad nezini, kurā brīdī paziņos, ka nepieciešams izvākties. Šā gada sākumā mums bija informācija, ka jaunais saimnieks pats apdzīvos arī mājas pirmo stāvu, kur pašlaik trīs dzīvokļos mitinās trīs ģimenes. Tad bija informācija, ka māju atkal pārdos un mums jāpamet savi dzīvokļi. Bet nu ir informācija, ka tomēr nepārdos,” saka alūksniete I.Deksne.
Pašlaik viņa par savu vienistabas dzīvokli par īri saimniekam mēnesī maksā 10 latus. “Iespējams, ka nākamgad tā dubultosies, tik daudz es vēl varētu kaut kā samaksāt, bet ja prasa vairāk,” stāsta I.Deksne.
Agrāk viņa dzīvoja mājā pie Alūksnes slimnīcas nelielā istabiņā. Prasīja pašvaldībā dzīvokli un piedāvāja Jāņkalna ielā 44. “Kad atnācu apskatīties, intuitīvi jutu, ka ļoti negribas te nākt,” saka I.Deksne.
Viņai nav radinieku,tādēļ vienīgā cerība ir Alūksnes pašvaldības atbalsts. “Esmu pierakstījusies arī pašvaldības dzīvokļu rindā. Agrāk biju 45., bet mani atsvieda apmēram par 30 vietām atpakaļ. Tagad esmu 56.,” atklāj I.Deksne.
Denacionalizētos namos – 24 ģimenes
Alūksnes pilsētas domes pilnvarotā amatpersona dzīvokļu jautājumos Dzintra Bičevska norāda, ka denacionalizētos namos Alūksnē pašlaik dzīvo 24 ģimenes. 14 ir vienojušās ar saimniekiem, ka varēs dzīvot esošajā dzīvesvietā.
“Kritiska situācija pašlaik ir Alūksnē, Dārza ielas 1. mājā, kur mitinās septiņas ģimenes. Arī šis ir denacionalizētais nams, un pastāv iespēja, ka nākamā gada pavasarī saimnieks viņiem liks meklēt citu dzīvesvietu. Šīs mājas iedzīvotāji jau tagad nāk un interesējas par dzīvojamo platību, viņi ir arī dzīvokļu rindā. Bez viņiem ir vēl trīs kundzes, kas dzīvo denacionalizētos namos un kurām saimnieki iesaka meklēt citu dzīvesvietu. I.Deksne dienestā katru dienu izraud savas bēdas. Pie kā ir vainīgi šie cilvēki? Ja pašvaldība savulaik viņiem ir ierādījusi dzīvojamo platību, tad tagad tai būtu jāpalīdz šiem cilvēkiem,” uzskata Dz.Bičevska.
Jābūvē jaunas dzīvojamās mājas
Viņa uzskata, ka tuvākajā laikā noteikti nepieciešams organizēt kopīgu tikšanos Alūksnes pašvaldībā, lai domātu, kur iegūt dzīvojamo platību. Pašlaik Alūksnē dzīvokļu rindā ir reģistrēti 159 cilvēki.
Viņa domā, ka bez jaunu ēku būvniecības Alūksnē būs grūti atrisināt dzīvojamās platības trūkumu. “Smilšu ielā ir ēka, kur savulaik bija ATK kopmītnes. Tā ir divstāvu ēka, kurai ir privātīpašnieks. Ja Alūksnes pašvaldība vienotos ar īpašnieku un pielāgotu to, tur varētu ierādīt dzīvojamo platību daudziem, kas gaida rindā. Mēs Alūksnē uztraucamies, ka jaunieši te nenāk. Bet, pirmkārt, kur lai viņi dzīvo, ja trūkst dzīvojamās platības? Jaunieši nāk arī interesēties par pašvaldības dzīvokļiem. Godīgi viņiem atbildu, lai lielas ilūzijas nelolo,” saka Dz.Bičevska.
Valsts nedrīkst
pagriezt muguru
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks norāda, ka denacionalizēto namu īrnieku liktenis skar visu Latviju. Viņš cer, ka jaunā valdība radīs šai problēmai saprātīgu risinājumu.
“Manuprāt, valsts nedrīkst šiem cilvēkiem pagriezt muguru. Ir jārod risinājums, lai viņiem palīdzētu – izmaksājot kompensāciju vai ierādot citu dzīvojamo platību,” uzskata V.Litaunieks.
“Ņemt kredītu un uzbūvēt jaunu daudzdzīvokļu māju Alūksnes pašvaldība tik īsā laikā nevar, toties pašvaldība ir uzsākusi darbu pie zemju rezervēšanas un nekustamo īpašumu sakārtošanas pilsētā, kur nākotnē varētu būvēt šīs mājas. Runājot par ēkas Smilšu ielā pielāgošanu dzīvošanai – tas nav tik vienkārši. Pašvaldība ir tikusies ar īpašnieku, kas nav vietējais iedzīvotājs. Viņš ir izklāstījis savas ieceres un plānus par dzīvojamā ciemata izbūvi tur, bet pašlaik reālas darbības nav uzsāktas,” saka V.Litaunieks.
Viņš vērtē, ka dzīvojamās platības trūkumu pašvaldībai varētu palīdzēt novērst arī vietējie uzņēmēji. “Alūksnes pašvaldība rosina vietējos uzņēmējus iegādāties pamestās mājas, pārbūvēt un sakārtot tās, izveidojot dzīvokļus un piedāvājot dzīvojamo platību. Jau tagad Alūksnē uzņēmēji remontē ēkas un piedāvā telpas dažādām iestādēm, birojiem. Bet nākotnē varētu attīstīties arī dzīvokļu piedāvāšana privātpersonām, ” saka V.Litaunieks.
