Jaunrozē (Igaunija), mežabrāļu saimniecībā, 3. un 4.novembrī risinājās koru nometne, kas arī ir “Interreg IIIA” projekta “Kultūras integrācija jaunajā ES pierobežā” aktivitāte.
Jaunrozē (Igaunija), mežabrāļu saimniecībā, 3. un 4.novembrī risinājās koru nometne, kas arī ir “Interreg IIIA” projekta “Kultūras integrācija jaunajā ES pierobežā” aktivitāte. Uz to šoreiz pulcējās Apes jauktais koris un Monistes, Varstu apvienotais koris “Dimena”.
Piektdienas vakarā mūsu draugi no Igaunijas gaidīja mūs mežabrāļu saimniecībā, kur kopējā gājienā pa piesnigušu mežu devāmies apciemot mežabrāļus. Silti izkurinātajā bunkurā mūs visus laipni sagaidīja mežabrāļa dēls Mēlis Motus, kas pastāstīja mums par mežabrāļu dzīvi un viņu likteņiem, svētkiem un ikdienu. Nobaudījuši visos laikos labākās zāles, kas der pret visām kaitēm, devāmies uz kopīgām vakariņām, kurās varējām nobaudīt pašu glaunāko mežabrāļu ēdienu – kartupeļus, grūbu putru, žāvētu gaļu, sālītus gurķus un sālītu sēņu vietā šoreiz – siļķi.
Kad kārtīgi bijām paēduši, abi kori iesildījās, dziedot mežabrāļu dziesmas, bet pēc tam jau sekoja nopietns darbs. Igauņu vēlme bija apgūt latviski mūsu valsts himnu, to arī izdarījām. Vēl šajās dienās kopā mācījāmies latviešu tautas dziesmu “Bēdu manu, lielu bēdu”, kas igauņiem ļoti labi padevās, it īpaši viņiem patika piedziedājums. Savukārt igauniski iemācījāmies igauņu tautas dziesmu “Eideratas” (“Ratiņš”). Šīs dziesmas kopkorī tiks atskaņotas 18.novembrī Latvijas valsts svētkiem veltītajā koncertā Apes tautas namā.
Bez šīm nopietnajām dziesmām visu vakaru kopā tika dziedātas mums un viņiem labi zināmās ziņģes – “Mazā kaija”, “Šalc zaļais mežs”, “Vaidava” un citas. Muzikālo pavadījumu šajās dienās nodrošināja mežabrāļu saimniecības īpašnieks Mēlis Motus un apenietis Jānis Ločs ar ģitārām, bet īpaši gribas pieminēt Alo, kurš ar akordeonu spēja piespēlēt visām meldijām!
Visu vakaru valdīja ļoti laba un silta atmosfēra, kuru palīdzēja nodrošināt arī pati telpa ar lielajiem ozolkoka galdiem un krēsliem, svecēm un īpašo mājas smaržu. Un tā vien liekas, ka uz kamīna maliņas sēdēja, mūs vēroja un sargāja pats vecais mežabrālis…
Ierodoties sestdienas rītā, draugi mūs jau gaidīja ar kūpošu kafiju, smaidu un gatavi dziesmai. Kad tās bija izdziedātas, devāmies baudīt pirmos ziemas priekus. Te nu atklājās pavisam jauni talanti. Apes kora vadītāja Sandra Oto bija gatava mainīt profesiju un tālāk to saistīt ar “šoferēšanas” darbu, jo labi padevās braukšana ar “John Deer” traktorīti. Pirmo reizi tika iemēģināts bunkurkalna inventārs. Savukārt meitenes, izvizinoties traktora pajūgā, teica, ka vēl nekad mūžā nav ēdušas tik daudz sniega, kā šajā dienā.
Pēc kopā nobaudītām pusdienām visi draudzīgi šķīrāmies, paņemdami sev līdzi pozitīvas domas un sajūtas par labi padarītu darbu.
Esam pateicīgi Alūksnes rajona padomei un Eiropas Savienībai par iespēju piedalīties šajā projektā. Mēs esam ieguvuši ļoti jaukus, jaunus draugus, ar kuriem kopā svinēt svētkus. Esam apguvuši vairākas dziesmas, kuras dziedam gan igauniski, gan latviski. Arvien vairāk sākam iepazīt cits citu, izzināt tradīcijas, kultūru un mentalitāti. Tie bija skaisti brīži gan Apes jauktajam korim, gan mūsu kaimiņiem. Paldies jums, Apes dziedātāji, un tev, Sandra, ka atbalstāt mani un palīdzat radīt svētkus gan sev, gan citiem!
