No sociālās korekcijas izglītības iestādes “Strautiņi” svētdien patvaļīgi aizgāja 12 audzēkņi.
No sociālās korekcijas izglītības iestādes “Strautiņi” svētdien patvaļīgi aizgāja 12 audzēkņi. Daļai bēgļu atgriezties palīdzēja uzraugi, bet četri pusaudži joprojām atrodas prombūtnē. Viņu aiziešanu uzraugi nevar aizkavēt, jo nevienam nav tiesību fiziski aizskart vai turēt aiz rokas, neļaujot iet.
“Svētdien biju atnākusi uz darbu, lai pastrādātu ar trim puišiem. Man bija informācija, ka viens gatavojas patvaļīgi aiziet. Protams, viņš arī aizgāja, jo vēlējās savu 16. dzimšanas dienu svinēt mājās. Savukārt citiem nebija atļaujas doties mājās brīvdienās, viņi nebija to pelnījuši – savākuši noteiktu punktu skaitu. Kamēr biju skolā, visi bija te, bet, tiklīdz aizbraucu un pamazām satumsa, arī viņi bija devušies prom. Četri puiši aizgāja pirms vakariņām, bet astoņi jaunākie – pēc vakariņām,” stāsta iestādes direktora vietniece mācību darbā Ņina Lobanovska.
Uzraugs Valdis Mieriņš atzīst, ka nav nekādu kavēkļu, ja kāds ir nolēmis patvaļīgi aiziet. Tiesa, tas parasti nenotiek spontāni. Bēgšanas plāns ir rūpīgi izstrādāts. Nereti mežā ir sagatavoti un noslēpti pārtikas krājumi. Uzraugi pēc uzvedības jūt, ka kāds gatavojas bēgt, tikai nezina, kurā brīdī tas notiks. “Mūsu klātbūtne tomēr psiholoģiski iedarbojas. Vakaros staigājam pa teritoriju, tomēr tas neizslēdz iespēju kādam pazust tumsā,” saka V.Mieriņš, kurš maiņā ir kopā ar Ilgoni Dzērvi. Otrajā maiņā dežurē Līga Medne un Guntis Skudra. Uzraugu darbu koordinē Juris Kļaviņš.
Līdz šim sestdienas un svētdienas viņiem bija brīvdienas. Tagad domā, kā pārkārtot dežūras, lai arī brīvdienās strādātu uzraugu maiņa. Šīs štata vietas, kā arī slodzi psihologam un sociālajam pedagogam Izglītības un zinātnes ministrija piešķīra papildus, lai labāk varētu risināt sasāpējušās problēmas. Tiesa, par pozitīvām pārmaiņām vēl ir grūti spriest, jo tās nevar būt pēc divu, trīs nedēļu darba.
“Vajadzīga pieredze, lai zinātu, kā ir labāk. Domājam, ka ziemas periodā uzraugiem vajadzētu strādāt līdz pulksten 19.00. Pēc vakariņām audzēkņiem būs jābūt internātā, tāpēc nav vajadzības dežurēt līdz 22.00. Toties uzraudzība būs visu nedēļu, arī brīvdienās,” norāda Ņ.Lobanovska.
Uzraugiem būs radiotelefoni, lai vienmēr būtu atrodami un varētu sazināties. Viņi strādā divās maiņās, katrā – pa diviem. Uzraugu pienākums ir vērot audzēkņu uzvedību, nepieļaut konfliktus.
“Godīgi sakot, ir grūti panākt kārtības ievērošanu. Kamēr viņiem stāv blakus, tikmēr varbūt arī neko sliktu nedarīs. Tiklīdz pagriež muguru, tā var atļauties visu ko. Nekādu sodu nevar piemērot tiem, kuriem “Strautiņos” ir jāpavada trīs gadi, jo šo termiņu ar tiesas lēmumu nevar pagarināt,” skaidro Valdis Mieriņš. Viņš uzskata, ka sociālās korekcijas iestādē nepilngadīgie likumpārkāpēji var baudīt visatļautību. Prasības pusaudži nepilda. Vienatnē vai divatā ar puišiem var aprunāties, bet, tiklīdz visi ir kopā, tad noteicošais ir bara noskaņojums. Nereti viņi uzraugus speciāli izaicina – demonstrē, ka sitīs vai spers, taču uzraugi var tikai aizrādīt. Turklāt vēl jādzird draudi, ka ziņos par viņu vardarbīgu izturēšanos.
“Strautiņos” nepilngadīgos likumpārkāpējus cenšas pāraudzināt humāni. Tomēr viņi ir atsūtīti ar tiesas lēmumu ne jau par labiem darbiem. Gandrīz visi puiši šurp ir atvesti roku dzelžos policistu uzraudzībā. “Var redzēt, ka atvestie ir nobijušies. Toties pēc diviem mēnešiem jūtas kā varoņi, jo ir sapratuši – viņiem ir tiesības. Diemžēl par pienākumiem tiek aizmirsts. Mums iespēja sodīt ir tikai ar punktu sistēmu, tāpēc pedagogu labsirdību audzēkņi uzskata par vājumu. Ja kādam nav māju, kurp gribētu atgriezties, tad punktu sistēma nemotivē ne mācīties, ne ievērot kārtību,” spriež direktora vietniece. Viņa cenšas pusaudžiem izskaidrot, ka visu laiku nevienam policists klāt nestāvēs. Tas nozīmē, ka vismaz jāmēģina radīt viņos vēlmi mainīt negatīvo dzīves pieredzi.
“Audzēkņi ir kļuvuši mierīgāki, jo zina, ka uzraugiem var lūgt palīdzību, turklāt jūt, ka viņus uzmana. Konfliktus ir vieglāk atrisināt pieaugušu cilvēku klātbūtnē,” secina direktore vietniece. Kad “Strautiņos” bija ieradies iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars, viņš solīja risināt policista dežūru nodrošināšanu sociālās korekcijas iestādē. Nesen saņemta informācija, ka šādai iestādei policists nav paredzēts.
“Secinām, ka kaut kāda virzība ir jūtama. Tomēr uzraugiem būtu vajadzīgas vismaz kaut kādas tiesības ietekmēt jauniešu ne tikai ar vārdiem. Vecāki saviem bērniem atved gan cigaretes, gan alkoholu, bet mums pēc tam ir jātiek galā,” saka Juris Kļaviņš.
