Latvijā vēl joprojām turpinās saslimšana ar toksisko hepatītu un saindēšanās ar nekvalitatīvu alkoholu. Ir ziņas, ka Alūksnes rajona iedzīvotāji, kas lielā vairumā iegādājušies no citām valstīm ievesto degvīnu.
Latvijā vēl joprojām turpinās saslimšana ar toksisko hepatītu un saindēšanās ar nekvalitatīvu alkoholu. Ir ziņas, ka Alūksnes rajona iedzīvotāji, kas lielā vairumā iegādājušies no citām valstīm ievesto degvīnu, tagad cenšas no tā atbrīvoties un pārdod to pat par ļoti zemu cenu.
Alūksnes rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Zigurds Safranovičs aicina Alūksnes rajona iedzīvotājus būt tālredzīgiem un uzmanīties arī turpmāk, lai neiegādātos nekvalitatīvu alkoholu.
“Pašlaik nav ne mazākās garantijas, ka tie cilvēki, kuru rīcībā diezgan lielos daudzumos ir šis ārvalstu degvīns, to iznīcinās. Ir ļoti pieļaujams, ka viņi to noglabās, kamēr noklusīs un mazināsies masveida saindēšanās, un tad atkal to mēģinās pārdot kā tikko ievestu un nekaitīgu. Tādēļ iedzīvotājiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem,” saka Z.Safranovičs.
Viņš norāda, ka šāgada pirmajos 10 mēnešos iedzīvotāji Alūksnes rajona policijas pārvaldē ir ziņojuši par 98 nelegālā alkohola tirgošanas vietām rajonā. Šajās vietās, par ko iedzīvotāji ir ziņojuši, tirgo ne tikai nelegālo alkoholu, bet arī no Krievijas ievesto alkoholu pudelēs, cigaretes un degvielu, kā arī kandžu.
Visvairāk ir ziņots par “točkām” Alūksnes pilsētā – 31 gadījumā un Pededzes pagastā – 13 gadījumos.
“Par 7 točkām ir ziņots Liepnā un Alsviķos; par 6 – Jaunannā, Apē un Jaunalūksnē; par 5 – Ziemeros; par 4 – Virešos; par 3 – Mālupē; par 2 – Malienā, Mārkalnē un Trapenē; par 1 – Jaunlaicenē, Veclaicenē, Kalncempjos. Par točkām pārējās rajona pašvaldībās šāgada pirmajos 10 mēnešos nav ziņots,” uzsver Zigurds Safranovičs.
Šajā laikā ir sastādīti 6 administratīvo pārkāpumu protokoli par tirdzniecību, bet 38 protokoli – par glabāšanu. “Salīdzinājumā ar 2005.gadu šajā laika posmā tas ir mazāk, jo šis darbs ir ļoti grūts. Tā ir sistēma, ar kuru jācīnās valstiski, mainot likumdošanu. Tagad krutkas pircējs ceļas un krīt par točku, kurā iegādājies nelegālo alkoholu. Viņš labāk samaksā 50 latu naudas sodu par krutkas glabāšanu nekā nosauc vietu, kur iegādājies. Tādēļ, pirmkārt, naudas sodam būtu jābūt lielākam. Bet ir arī otra puse – vai tam, kam uzliks lielo naudas sodu, būs no kā to maksāt,” saka Z.Safranovičs.
Gadījumā, kad Alūksnes rajonā tika izņemts 70 cigarešu paciņu, 290 litri degvielas, 35 alkohola pudeles, vainīgajam piemērots tikai 150 latu naudas sods par glabāšanu lielos daudzumos. Kad tika izņemti 200 litri degvielas un 1 litrs degvīna, piemēroja 100 latu naudas sodu. Kad tika izņemti 206 cigarešu bloki, piemēroja 100 latu naudas sodu. Kad tika izņemti 177 cigarešu bloki, piemēroja 150 latu naudas sodu.
“Točku uzturētāji un klienti ir viduvēja līmeņa cilvēki, kuriem ir arī darbavietas. Bet lielākoties Alūksnes rajonā krutku tirgo pensionāri un sievietes,” vērtē Z.Safranovičs.
Viņš uzsver, ka alkohola tirdzniecība visā pasaulē ir organizētā noziedzība, tādēļ tā nav tikai Latvijas vai Alūksnes rajona problēma.
“Neviens par to neinteresējas, nerisina un tikai saka, ka vainīga policija, jo neķer točku tirgoņus.Ņemot vērā datus, kas ir mūsu rīcībā, aprēķinājām, ka vidēji katru dienu Latvija patērē divas līdz trīs cisternas spirta. Ja tik lielus daudzumus nemitīgi var ievest, tad kā strādā muita un robežsardze,” norāda Z.Safranovičs.
Viņš uzsver, ka arī turpmāk Alūksnes rajona policija organizēs reidus pa rajona točkām.
