Liepnas internātpamatskolā šogad ir deviņi pirmklasnieki – viena meitene un astoņi zēni. Viņi visi ir īpaši bērni, kas alkst mīlestības un katram skolas viesim mīļi ķeras pie rokas un jautā: “Kad tu atkal atnāksi?”.
Liepnas internātpamatskolā šogad ir deviņi pirmklasnieki – viena meitene un astoņi zēni. Viņi visi ir īpaši bērni, kas alkst mīlestības un katram skolas viesim mīļi ķeras pie rokas un jautā: “Kad tu atkal atnāksi?” Tādēļ klases audzinātājas Inese Toka un Inese Patapova viņiem ir kā mammas.
Klasē ir bērni no Liepnas, Valmieras rajona un Alūksnes. Šajā izglītības iestādē katru gadu ir 1.klase, lai arī bērnu skaits samazinās. Tomēr gadu laikā klasē bērni mainās – kāds aiziet, kāds atnāk. Šī 1.klase no pārējām 1.klasēm atšķiras ar to, ka tai ir divas klases audzinātājas, kas strādā uz maiņām pa dienām. Abām kopā viņām šī ir otrā audzināmā klase, ko aprūpēs no 1. līdz 9.klasei.
“Mums ir sava specifika. Ja citās skolās pedagogs novada savas stundas un dodas mājās, tad mums kā audzinātājām īstās rūpes par mazajiem sākas tad, kad viņiem beidzas mācību stundas,” saka skolotājas.
Liepnas internātpamatskolas pirmklasniekiem ir savs dienas režīms. Rītos viņi mostas pusstundu vēlāk, nekā pārējo klašu bērni – pulksten 7.30. Tad ir sapošanās, brokastis, pēc tam mazie no internāta dodas uz skolu, ir mācību stundas, pulksten 13.00 – pusdienas un pēc tam sākas pēcpusdienas aktivitātes. Skolā ir fakultatīvās nodarbības, kur iesaistās arī pirmklasnieki, piemēram, matemātikas, sociālo zinību, deju fakultatīvs. Pēc launaga mazie pilda mājas darbus, 19.30 ir vakariņas, mazgāšanās, vakara pasaciņa un naktsmiers. “Vakaros liekam mazajiem pašiem mazgāt savas zeķes. Viņi labprāt to dara, jo patīk. Bet brīvdienās ir citādāks dienas režīms – ir vairāk brīvā laika,” stāsta skolotājas.
Pirmklasniekiem ir arī savs brīvais laiks, kad var spēlēties ārā vai telpās. Kopā ar audzinātājām viņi ir jau iepazinuši Liepnas centru un tur esošās iestādes. I.Toka un I.Patapova atzīst, ka televīziju brīvajā laikā mazie neskatās bieži – tam vairāk atliek laika brīvdienās. Vislabāk mazajiem patīk brīvo laiku pavadīt ārā.
“Šāgada pirmklasnieki ir kustīgi kā ūdenszāles, viņiem patīk kaut ko veidot, tādēļ reizēm nevar stundā mierīgi nosēdēt. Viņi ir gana zinoši savam vecumam, arī centīgi. Ir viens zēns, kuram regulāri patīk traucēt mācību stundas, tomēr pēc rakstura viņš ir ļoti sirsnīgs, mīļš un labestīgs. Būtībā viņi visi ir labestīgi un dāsni bērni. Viņiem patīk palepoties skolotājai ar zināšanām, ko skolā ieguvuši. Viņi mums stāsta gan savus priekus, gan bēdas un dara to vienalga kur, kad ierauga audzinātāju. Ne visiem šiem bērniem ir vecāki, kas viņus mīl, tādēļ viņi labāk jūtas skolā, nevis mājās. Te viņi ir siltumā, ir paēduši un apģērbušies, te par viņiem rūpējas un viņi ir drošībā,” atzīst skolotājas.
Uz Miķeļdienu mazie pirmklasnieki veidoja kompozīcijas, ko izlika skolas zālē. Pirmklasnieki ir bijuši arī rudens pārgājienā pa Liepnas pagastu, deguši ugunskuru un cepuši desiņas. Mazajiem tas ļoti patika, un viņi atzina, ka tā bijusi viņu laimīgākā diena. Savukārt 1.septembrī pie viņiem ciemojās Pepija Garzeķe (skolotāja I.Toka). “Bērni ļoti gaida rudens brīvdienas. Ir pirmklasnieki, kas diezgan regulāri brauc uz mājām pie vecākiem, bet ir arī tādi, kas visas nedēļas nogales pavada internātpamatskolā, jo mājās viņus negaida. Mums kā skolotājām gribētos, lai sadarbība ar bērnu vecākiem ir labāka. Ja vecāki sola, ka noteiktā dienā piezvanīs savam bērnam uz skolu, tad lai to arī izdara. Diemžēl bieži tā nenotiek, bet bērni ļoti gaida šo zvanu. Mēs centīsimies viņus izaudzināt par krietniem cilvēkiem, bet diemžēl daudz ko ietekmē apkārtējā sabiedrība,” saka I.Toka.
Pirmklasniekiem ir jau izveidota sava tradīcija – klases kolektīvā svin dzimšanas dienas, organizējot nelielas svinības. “Septembrī un oktobrī mums nav neviena jubilāra, bet citos mēnešos būs,” saka skolotājas.
