Jaunalūksnes pagasta bioloģiskās saimniecības “Šalkas – Elvi” īpašniece Iveta Laicena pirmā Vidzemes reģionā izveidoja tirdzniecības vietu “zaļajai produkcijai”.
Jaunalūksnes pagasta bioloģiskās saimniecības “Šalkas – Elvi” īpašniece Iveta Laicena pirmā Vidzemes reģionā izveidoja tirdzniecības vietu “zaļajai produkcijai”, bet tagad reģistrējusi pirmo bioloģiski audzēto trušu kautuvi Latvijā un varbūt pat Eiropā.
I.Laicena smejas, ka viņai nereti iznākot otrādi – vispirms tirdzniecības vieta, pēc tam – iespēja ražot trušu gaļu, kā arī pusfabrikātus un gaļas izstrādājumus, jo drīzumā varēs saņemt ne tikai kautuves, bet arī mājražojumu sertifikātu. Patiesībā viss ir daudz sarežģītāk, tāpēc rodas it kā absurda situācija. “Ja šī kautuve nebūtu uzcelta, tad varbūt ne tik ātri atklātos, ka Ministru kabineta noteikumi ir pretrunā ar Eiropas Komisijas regulu. Tomēr tas nav iemesls nolaist rokas,” atzīst zemniece.
Gatavos gaļas un dārzeņu pusfabrikātus
Par viņas neatlaidību liecina paveiktais. Projekts kautuves celtniecībai saņēmis Lauku atbalsta fonda finansējumu – 28 000 latu. Valsts atbalstu, kas paredzēts subsīdiju programmas pielikumā “Atbalsts bioloģiskās saimniecības attīstībai”, saņem 40 procentu apjomā no kautuves tapšanā ieguldītājiem līdzekļiem. To īstenot sāka jūlija vidū. Tagad, iebraucot saimniecībā, pirmā redzama jauna divstāvu koka ēka, kura vairāk atgādina viesu namu, nevis kautuvi. Pagaidām apkārtne vēl ir smilšaina, bet I.Laicena stāsta, ka to paredzēts bruģēt. Pa sētas puses durvīm garaušus nogādās kautuvē. Nelielā telpā ir mazgājamas sienas un flīžu grīda, galds ar instrumentiem un stienis kautķermeņu pakāršanai. Tos uzglabās ledusskapī, pēc tam iepakos un nosūtīs tirdzniecībai.
Koridora pretējā pusē ir telpa, kurā, iespējams, jau pēc pāris nedēļām būs viss sagatavots trušu un dārzeņu pusfabrikātu ražošanai un iepakošanai vakuumā. Pagaidām tajā ir izlietnes un galds, kā arī vietas elektroierīču pieslēgumam: gaļas maļamajai mašīnai, cepeškrāsnij, kartupeļu mizojamajai mašīnai. Saimniecībā audzē arī kartupeļus un dārzeņus.
“Kartupeļus salikšu vakuumā un tāpat kā trušu gaļas ražojumus – prom uz veikalu. Tos iekraus mašīnā, kura piebrauks pie ieejas durvīm. Tas nozīmē, ka negatavās produkcijas ceļš nekrustosies ar gatavo produkciju, tāpat ir ievērotas visas citas Pārtikas un veterinārā dienesta prasības,” rāda I.Laicena.
Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes vadītājs Marģers Kamerāds atzīst, ka labi strādāts. Viņš uzskata, ka tagad galvenais ir nodrošināt kautuves iespējami labāku izmantošanu, kā arī produkcijas noietu. Iespējams, ka bioloģiski audzētu trušu gaļai to atradīs Eiropas Savienības valstīs. Tur trušus audzē galvenokārt vaļaspriekam, tāpēc to ir maz. Lai kautuve būtu noslogota, varētu sadarboties ar citiem bioloģisko saimniecību trušu audzētājiem. Diemžēl I.Laicena secinājusi, ka ne visi “zaļie” zemnieki ievēro nosacījumus, kādi noteikti bioloģiskajām saimniecībām. Viņa iecerējusi attīstīt ne tikai truškopību, bet arī putnkopību.
Pirmo produkciju pārdos Zaļajā tirdziņā
Saimniecībai ir laba sadarbība ar biedrību “Slow Food”. I.Laicena piedalījās arī šāgada sarīkojumā “Lauku mielasts”, piedāvājot degustācijai trušu gaļas izstrādājumus. Novembrī viņa dosies uz Zaļo tirdziņu, kas atsācis darbību katra mēneša otrajā sestdienā Berga bazārā. Tad saimniecība būs saņēmusi bioloģisko sertifikātu, kas dos tiesības piedāvāt produkciju tirgū. No Vācijas atvesta aukstuma iekārta, kuru var ievietot vieglajā automašīnā. Tas nozīmē, ka pilnībā būs nodrošināti atbilstoši apstākļi un temperatūra gaļas un tās izstrādājumu glabāšanai un pārvadāšanai.
Ja kādam veikalam Alūksnes rajonā būs interese pārdot trušu gaļu vai, piemēram, pastēti, tad par to varēs vienoties. Tiesa, jāņem vērā, ka bioloģiski audzēta truša gaļa nekad nebūs ikdienas pārtika. No tās gatavo ekskluzīvus produktus, tāpēc I.Laicena piedāvās tos arī mazākā fasējumā. Izveidotajā tirdzniecības vietā bioloģisko produkciju piedāvās ar nākamo pavasari, kad saimniecību sāks apmeklēt tūristi.
Jaunās ēkas otrajā stāvā ir plaša telpa, kuru varēs izmantot gan semināriem un dažādiem pasākumiem, gan trušu ādu žāvēšanai. Katrai šķirnei ir jāievēro, kādā vecumā trusis jākauj, lai kažokam būtu skaists akots. Izžāvētās ādas nosūtīs ģērēšanai, lai pēc tam šūtu uzročus, paklājus, šalles. Ja ir vairāk vienas šķirnes trušu ādu, var šūt arī kažoku vai puskažoku.
“Ir jāseko modei un pieprasījumam, lai zinātu, ko piedāvāt,” atzīst I.Laicena.
Top novietnes un aploki
Šoruden ir jāpabeidz trušu novietnes, kuras ceļ, īstenojot citu projektu. Pašlaik top novietne, kur zem viena jumta izvietos lielo šķirņu trušus. Trušu mātes dzīvos aizgaldos, nevis būros. Tas nozīmē, ka tām būs lielākas iespējas kustēties. Lielo šķirņu trušiem ir vajadzīgi vismaz 2,5 līdz 3 kvadrātmetri platības aizgaldā. Novietnē būs 20 aizgaldi. Tajā izvietos arī auntrušus, jo tiem ziemā atklātajās novietnēs apsalst ausis. Pēc tam cels otru – lielo novietni, kurā būs vietas 300 trušu mātēm. Tajā trīs stāvos būs būri ar automātisko dzirdināšanu.
Blakus novietnēm izveidots aploks ar drāšu žogu, kurā labi jūtas liela trušu saime. Turpat blakus top vēl divi aploki. Tajos garauši ir labi redzami, tāpēc nereti dažādo šķirņu trušus brauc skatīt skolēnu un pieaugušo ekskursantu grupas. Interesanti vērot, kā mainās sargi jeb dežuranti, kuri uzmana apkārtni un ziņo par draudošām briesmām. Tad visi garauši paslēpjas.
“Šalkas – Elvi” ir vairāk nekā 1000 apmēram desmit šķirņu truši.
