Ir divu tipu cilvēki: smēķētāji un nesmēķētāji. Svētdienas pīpmaņu nav.
Ir divu tipu cilvēki: smēķētāji un nesmēķētāji. Svētdienas pīpmaņu nav. Viens uzskata, ka smēķēšana nomierina nervus, bet otram tas ir pieradums un ikdienas nepieciešamība. Kādi ir cilvēki, kas smēķē un kam tas vajadzīgs, to jautājām mūsu ekspertiem.
Smēķēšana nepalīdz
Man nepatīk vīrieši, kas smēķē, bet, ja nevar atteikties, tad lai izvēlas kvalitatīvas markas cigaretes, lai sievietei, uzsākot sarunu, nav jāgriež prom galva no smakas, kas nāk no vīrieša mutes. Domāju, ka daudziem vīriešiem smēķēšana ir vīrišķības apliecinājums. Ir cilvēki, kam smēķēšana ir pieradums vai nervu nomierināšanas līdzeklis, bet pēc personīgās pieredzes varu teikt, ka tas nepalīdz. Jā, arī es reizēm kompānijas pēc uzsmēķēju. Reizēm sveču gaismā, liegas mūzikas skaņās un ar vīna glāzi rokā ar draudzeni uzsmēķējam, bet tas ir reti.
Uzcienā ar cigareti un dabū labu atzīmi
Smēķēt vai ne – tā ir katra cilvēka personīga izvēle, bet nevajag pieļaut, lai tādēļ degradējas personība. Ja redzu, ka pa ielu nāk pretī jaunietis ar cigareti zobos, tad man uzreiz ir skaidrs, ka gaisā tiek kūpināta vecāku naudiņa. Bieži šie jaunieši ir nesavākti, brutāli un nesakopti, bet tā ir viņu mode un pašnoteikšanās. Kur drīkst un kur nedrīkst smēķēt? Drīkst tur, kur tas ir atļauts.
Smēķēšana ir relaksācija
Cilvēkiem, kas sevi ir nodrošinājuši, smēķēšana ir relaksācijas veids. Ir arī nervozie, kam noteiktā laikā ir jāizsmēķē cigarete. Pašlaik pasaulē modē ir nesmēķēt un tieši ar to var apliecināt savu individualitāti. Arī es esmu nesmēķētājs, bet man tā nav modes lieta. Mani tas vienkārši nesaista. Protams, jaunībā ir mēģināts, bet par pieradumu tas nav kļuvis. Domāju, ka televīzijā, radio un presē ir niecīga veselības aizsardzības reklāma. Dažreiz cilvēks neapzinās, cik spēcīgi viņu ietekmē reklāma, un, tās vadīts, sāk pārdomāt – varbūt vajadzētu pamēģināt?
Vīriešiem nepatīk sievietes, kas smēķē
Smēķēt vai ne – tā ir cilvēka personīga izvēle, bet mani nesajūsmina sievietes, kas smēķē. Viņas tā vietā varētu vairāk domāt par savu ārieni, kas būtu daudz vērtīgāk un efektīgāk. Ir pierasts, ka vīrietim piedod vairāk negāciju nekā sievietei, tomēr sieviete – smēķētāja piesaista uzmanību. Domāju, ka neesmu vienīgais vīrietis, kuram nesimpatizē sievietes, kas smēķē.
Pašlaik valda liela visatļautība, un viena smēķētāja dēļ bieži vien ir jācieš desmitiem. Diemžēl sabiedriskās vietās ir maz uzrakstu, kas norāda, vai tur drīkst vai nedrīkst smēķēt. Nedomāju, ka ir viegli atmest smēķēšanu. Tas ir kā slīdēt lejā no kalna bez iespējas nobremzēt. Tam vajag lielu gribasspēku.”
Ivars Vecāns, mākslinieks:
“Manuprāt, jauniešiem, kas smēķē, ir problēmas ar sevi un pašnoteikšanos. Viņi nespēj sevi citādāk apliecināt. Domāju, ka tiem jauniešiem, kas sevi velta nopietnām nodarbēm – sportam, mākslai vai citām – nav laika tādām lietām kā smēķēšana. Nedomāju, ka ir vīrišķīgi iet pa ielu un pretimnākošajai dāmai pūst sejā dūmus. Zinu gadījumus, kad skolās skolēni uzsmēķē kopā ar skolotājiem, tā risinot atzīmju likšanu.”
Māra Kukliča, friziere:
“Mans uzskats ir: ja cilvēkam ir nauda cigaretēm, tad viņš vēl slikti nedzīvo, jo vidēji mēnesī smēķēšanai tiek tērēti 15 lati. Bez tā var iztikt. Katram ir brīži, kad šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt, bet tāpēc uzreiz nevajag meklēt cigareti. Nevajadzētu pieļaut, ka pirmais, ko cilvēks meklē pamostoties, ir cigarešu paciņa.
