Alūksnieši satraukti informē laikrakstu, ka pilsētā mierīgi pastaigājas lapsas.
Alūksnieši satraukti informē laikrakstu, ka pilsētā mierīgi pastaigājas lapsas. Tās redzētas ne tikai ielās, kas atrodas tuvu parka un Kājnieku skolasteritorijai, bet arī pilsētas centrā – Helēnas un Apes ielas rajonā.
Iedzīvotāji bažījas, ka lapsas varētu būt slimas ar trakumsērgu un apdraudēt mājdzīvniekus, kā arī cilvēkus.
Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes priekšnieks Marģers Kamerāds norāda, ka šobrīd Alūksnē nav konstatēta neviena ar trakumsērgu inficējusies lapsa. Tas nozīmē, ka nav pamata baumām, ka dienesta speciālisti ir noķēruši lapsu, kura bijusi slima ar šo bīstamo slimību. M.Kamerāds uzskata, ka pilsētas nomalēs dzīvojošie droši vien ir manījuši lapsu alas un varētu par tām informēt pašvaldības policiju. Iespējams, ka tur lapsas varētu iznīcināt. SIA “Alūksnes nami” suņu un kaķu izolatora veterinārārste Sarma Ločmele atzīst, ka tikai mednieki spētu tikt galā ar viltīgajām lapsām. Viņi zina to ieradumus, tāpēc varētu dabūt atļauju šaušanai. “Izolatora darbinieki nekādā gadījumā nevarētu šos dzīvniekus iemidzināt, no attāluma iešaujot miega zāles. Lapsas staigā tumsā, kad tās ir grūti saskatīt, tāpēc nevarētu piekļūt 20 metru attālumā, lai varētu trāpīt. Lapsa ir gudra, to pat lamatās nevar iemānīt,” skaidro S.Ločmele.
Alūksnes virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Laimonis Kļaviņš secina, ka ir izveidojies apburtais loks, jo katrs novirza atbildību uz kādu citu. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka ar likumu medniekiem ir kategoriski aizliegts šaut meža zvēru apdzīvotās teritorijās. Tāpat ir bīstami izlikt lamatas, jo tajās varētu iekļūt suns, kaķis vai bērns.
“Neviens neriskēs pārkāpt noteikumus. Ja lapsu alas ir pilsētas nomalē, tad svarīgi zināt, vai ir slēgts medību līgums ar zemes īpašnieku. Protams, meža zvēram būtu jāatrodas mežā,” secina L.Kļaviņš. Viņš uzsver, ka lapsas arvien vairāk pierod pie transporta un citiem trokšņiem, tāpēc nejūtas traucētas pilsētas vidē, kur vienmēr var atrast kaut ko ēdamu. “Lapsu ir daudz, tāpēc barības meklējumos tās dodas uz pilsētu, kur to ir vieglāk atrast,” komentē L.Kļaviņš.
M.Kamerāds aicina nemest pārtikas atkritumus vaļējos konteineros vai izgāztuvēs, lai lapsas tiem nevarētu brīvi piekļūt.
“Ja nebūs barības bāzes, nebūs arī lapsu. Tagad tās ir pieradušas pie cilvēkiem un nebaidās tāpat kā kaķi un suņi. Nevaram pieņemt lapsas kā mājdzīvniekus, bet vairs netiekam no tām vaļā,” secina M.Kamerāds.
Iespējams, ka risinājumu palīdzēs rast akcija. Mēnesi pēc orālo vakcīnu pret trakumsērgu izkaisīšanas par noķertu vai nošautu lapsu Pārtikas un veterinārais dienests maksās 7 latus. Tas vajadzīgs, lai noskaidrotu vakcīnas iedarbību. Tomēr ir pamats domāt, ka mednieki būs ieinteresēti šaut lapsas, tāpēc to skaits samazināsies. Akcija turpināsies līdz februārim.
