Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldības iestāde “ALJA” pagājušajā nedēļā Alūksnes ezerā ielaida aptuveni 1000 līdaku mazuļus.
Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldības iestāde “ALJA” pagājušajā nedēļā Alūksnes ezerā ielaida aptuveni 1000 līdaku mazuļus. Šogad šī ir jau otrā reize, kad “ALJA” zivju resursu palielināšanai ezerā ielaiž līdakas.
Šoreiz līdakas ezerā ielaida pie lauku tūrisma un atpūtas centra “Jaunsētas”, jo tur, Garās salas pusē, makšķernieku lomos līdakas vismazāk ķeroties. Iestādes “ALJA” direktors Igors Zvejnieks norāda, ka piektdien ielaida divgadīgas, 300 līdz 500 gramus lielas līdakas.
“Nākamgad šīs līdakas jau būs 700 līdz 800 gramus smagas, varbūt pat lielākas, un droši varēs palikt makšķernieku lomā. Šīs līdakas būs spējīgas arī pilnvērtīgi nārstot. Šādu praksi, ka ezerā ielaižam jau mazas līdaciņas, arī turpināsim, jo tas ir efektīvāk, nekā ielaist ezerā kāpurus, kuriem ir daudz dabisko ienaidnieku. Prognozējams, ka no piektdien ielaistajām līdakām Alūksnes ezerā izdzīvos simtprocentīgi visas,” stāsta I.Zvejnieks.
Viņš norāda, ka makšķernieki iegādājas licences, bet par šiem līdzekļiem “ALJA” atjauno zivju krājumus ezerā un pērk degvielu, lai uzraudzītu to, kas notiek ezerā. Lai pēc iespējas vairāk zivju varētu ielaist ezerā, izvērtē, ko var iegūt ar savu darbu un par ko ir jāmaksā.
Igors Zvejnieks atzīst, ka pirmajos divos savas darbības gados “ALJA” Alūksnes ezerā laida kāpurus no Burtnieku ezerā slauktajām līdakām.
“Tagad paši slaucam līdakas, iegūstam ikrus un dodam tos inkubēt Jāņa Šmita SIA “Rūķis” Valmieras rajona Dikļu pagastā. Pēc līguma 50 procentus izšķilto kāpuru no ikriem “ALJA” saņem atpakaļ un ielaiž ezerā. Protams, inkubējot izšķilšanās iznākums var būt lielāks – 70 līdz 80 procenti, bet – ja cilvēks, kurš to dara, ir tāds speciālists, ka var iegūt šādu rezultātu, tad tā ir viņa peļņas daļa. No šogad maijā slauktajām līdakām ieguvām pietiekamu daudzumu – 9,6 litrus ikru. Turklāt vislabākās slaukšanai ir aptuveni 3 kilogramu līdakas, jo no to ikriem izdzīvo 50 līdz 70 procenti mazuļu, nevis slaukt lielās līdakas, no kuru ikriem izdzīvo tikai 20 līdz 30 procenti mazuļu,” uzsver I.Zvejnieks.
Esot grūti pateikt, vai Burtnieku ezerā slauktās līdakas veiksmīgi iedzīvojās Alūksnes ezerā. “Manuprāt, tā vairāk bija velta naudas izšķiešana, jo Alūksnes ezers atrodas tālāk uz ziemeļiem, te ir cita ezera vide. Bet no Alūksnes ezerā slaukto līdaku ikriem attīstījušies kāpuri ir izdzīvot spējīgāki,” saka I.Zvejnieks.
Viņš norāda, ka atļauju vaislas nozvejai Alūksnes ezerā kārtoja SIA “Rūķis”. “Bija izņemta atļauja arī zandartu vaislas nozvejai, bet diemžēl šogad varējām iedot tikai vienu zandartu. Bet gan jau ar laiku varēsim Alūksnes ezerā ielaist arī ataudzētus zandartus. Pašlaik mūsu ezerā zivju – plēsoņu ir mazāk nekā miermīlīgo zivju. Līdaka ir visātraudzīgākā zivs, tāpēc līdzsvaru starp šīm zivju grupām pagaidām centīsimies panākt tieši ar līdakām,” skaidro I.Zvejnieks.
Viņš atklāj, ka ieceru, kā pavairot Alūksnes ezera zivju krājumus, pašvaldību iestādei ir daudz.
“Turpināsim atjaunot arī zušu resursus. Šogad plānojam, ka ezerā varētu ielaist sīgas. Manuprāt, sīgas Alūksnes ezerā pēdējo reizi ir laistas 1962. vai 1963.gadā, tādēļ makšķernieki šīs zivis ir aizmirsuši. 1000 mazas sīgas maksā 250 latu, tās neaug tik ātri kā līdakas, bet sīga ir lašveidīgā zivs. Paļausimies uz to, ka ar laiku sīgas iedzīvosies Alūksnes ezerā un būs kā sanitāri. Ir doma arī par karpu ielaišanu iekšezera daļā, lai attīrītu iekšezeru no ūdenszālēm. Turklāt, ja makšķerniekam izdodas noķert 1 līdz 2 kilogramu karpu, tas ir liels notikums,” saka I.Zvejnieks.
