Sirsnīga uzņemšana un atmiņā paliekoši cilvēki – tādi ir spilgtākie iespaidi, ar kādiem pagājušajā nedēļā no Vācijas atgriezās Alūksnes rajona bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām atbalsta centra “Saulstariņi” pārstāvji.
Sirsnīga uzņemšana un atmiņā paliekoši cilvēki – tādi ir spilgtākie iespaidi, ar kādiem pagājušajā nedēļā no Vācijas atgriezās Alūksnes rajona bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām atbalsta centra “Saulstariņi” pārstāvji.
Ceļojumā kopā ar savām mazajām atvasēm devās arī viņu māmiņas, tulks Tekla Ozola, kā arī režisore Ieva Malteniece. Viņas iestudētie uzvedumi “No mīlestības ziedi plaukst” un “Sargeņģelis” ar “Saulstariņu” bērniem un jauniešiem galvenajās lomās bija šā brauciena svarīgākais iemesls, kas vācu publikā guva lielu ievērību un neviltotus sajūsmas apliecinājumus.
Apmetas gleznainā apvidū
Par brauciena galamērķi Vācijā kļuva Bavārijas Rēnas kalnienes gleznainie apvidi. Tekla Ozola atklāj, ka šo kalnieni kopš 1991.gada “Unesco” atzinis par biosfēras rezervātu. Tās unikālā ainava radusies gadsimtu gaitā cilvēku apzinātas darbības un dabas skaistuma saskaņas rezultātā. Tajā atrodami gan viļņoti pakalni un zaļu mežu vaļņi, gan līdz perfektumam akurātas pilsētiņas un ciemati.
Ceļotāju apmešanās vieta bija Münnerstadt pilsētiņa, kas skaitās franku novada paradīze vēl kopš viduslaikiem, laika gaitā papildinoties ar renesanses un baroka stila iezīmēm.
Šo skaisto ceļojumu, atsaucoties uz “Saulstariņu” vadītājas Māras Podkalnes lūgumu, sarūpēt palīdzējis Zalcas pilsētiņas mūzikas skolotājs Stefans Hibijs.
“Finansiālo atbalstu braucienam mēs saņēmām no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, kura programmai “Atbalsts sociālās integrācijas NVO un uzdevumu deleģēšana NVO” tika iesniegts projekts “Es un pasaule”. Taču par pašu ceļojumu rūpējās Stefans,” saka M.Podkalne.
Pirms kāda laika S.Hibijs viesojies arī Alūksnē. No šī brauciena atmiņā palikuši Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas būvdarbi, tāpēc ar lielu interesi viņš vērojis atvesto bukletu, kur baznīca redzama tās tagadējā izskatā.
M.Podkalne atklāj, ka Stefans ir mūzikas terapijas speciālists un pasniedzējs studentiem arodskolā ar logopēdijas novirzienu. Brauciena dalībniekiem tika izrādītas viņa mūzikas mācību telpas un sniegts neliels koncerts, kurā iesaistīti arī “Saulstariņu” bērni un jaunieši.
“Hibija kungs piesaista ar savas personības strāvojumu. Apbrīnu rada viņa mūzikas instrumentu spēle, kā arī attieksme pret bērniem,” raksturo Tekla Ozola. Savas viesošanās laikā viņi pabijuši arī Stefana Hibija senatnīgajā mājā, izbaudot gan viņa ģimenes siltās attiecības, gan auru, kas valda viņa mājoklī.
Saņem nedalītas skatītāju simpātijas
Šā brauciena laikā “Saulstariņu” bērni un jaunieši savas režisores Ievas Maltenieces vadībā uzstājās četrās skolās.
Pirmā uzstāšanās notika Bad Neustadt arodskolā ar logopēdijas novirzienu, kur muzikāli teatralizēto uzvedumu klausītāji bija skolas mācību spēki un logopēdijas studenti. Jau šajā reizē jaunie mākslinieki guva skatītāju simpātijas un atzinību, taču vecākie brauciena dalībnieki – iespēju apskatīt mācību telpas un dzirdēt speciālistu stāstījumu par terapijas kursu bērniem ar runas traucējumiem. Sevišķu interesi izraisīja nodarbības telpās ar neredzamo sienu, kurās pedagogi un vecāki var nemanāmi vērot terapijas nodarbības, ko praktiski izmēģināja arī “Saulstariņu” pārstāvji.
Nākamā uzstāšanās notika Unsleben pilsētiņas atbalsta centrā “Herbert Meder Schule”. Tajā darbojas ar bērniem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, par galvenajiem terapijas virzieniem izmantojot ergoterapiju, logopēdiju, mūzikas terapiju un psihoterapiju.
Šajā skolā “Saulstariņu” klausītāji bija atbalsta centra darbinieki un bērni. Skolā bija izvietots Latvijas karogs, bet atbalsta centra direktors kopā ar Teklu Ozolu bērnus un pedagogus iepazīstināja ar Latvijas himnu gan latviešu, gan vācu valodā.
Šajā atbalsta centrā varēja redzēt, kā tiek veidota bērnu dzīve pēc mācību kursa beigšanas. Māra Podkalne stāsta, ka šie jaunieši sāk strādāt darbnīcās, kas domātas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tur viņi veic savām spējām atbilstošu darbu ar atalgojumu, nodrošinot sevi līdz pat pensijas vecumam.
Trešā uzstāšanās notika “Franz von Prümmer Schule” Bad Kissingen pilsētiņā. Šeit skolas vadība “Saulstariņu” priekšnesumu bija organizējusi vakarā stundā, taču ar saviem audzēkņiem un arī viņu vecāku piedalīšanos. Pēc koncertā gūtās atsaucības pat skolas direktors atzinis, ka viņam radusies vēlme doties uz Latviju un Baltijas valstīm.
Savukārt pēdējā uzstāšanās notika Fuchsstadt pilsētiņā, kur atrodas “Katharinen Schule” jeb atbalsta centrs bērniem ar īpašām vajadzībām, kas ir privātskola ar dienas centru. Šī iestāde bijusi īpaša ar rīta rituālu, kad notiek sveiciens jaunai dienai un savstarpējā sasveicināšanās. Šeit sirsnīgi izvērtās saskarsme starp latviešu un vācu bērniem un pieaugušajiem.
Abpusējas pozitīvas emocijas
No koncertiem brīvajā laikā ceļotāji apmeklēja Bad Neustadt pilsētu. Tajā par pirmo apskates objektu kļuva tornis ar 120 pakāpieniem, muzeju un neaizmirstamu panorāmas skatu.
Patīkami brīži bijuši arī senajā tirgus laukumā, kur brauciena dalībniekus piesaistījusi veldzējošā strūklaka, taču par neaizmirstamu ekskursiju kļuva S.Hibija sarūpētais brauciens uz Rēnas kalnienes augstāko punktu – franku Krusta kalnu jeb Svēto kalnu.Tas atrodas 928 metrus virs jūras līmeņa, turklāt uzkāpt šajā kalnā nozīmē to pašu, ko doties svētceļojumā uz Aglonu.
Gan ceļojuna dalībniekiem, gan organizatoriem atmiņā palikuši gan teatralizēti muzikālie uzvedumi, gan paši brauciena dalībnieki, tāpēc gan vienai, gan otrai pusei ir skaidrs – kopīgā pazīšanās turpināsies.
