Šovasar bija tik karsts, likās – sēņu nebūs. Arī dārzos raža – kā nu kurā. Ja tomātus, gurķus, kabačus un citus dārzeņus izdevās vairāk laistīt, tad tie auga griezdamies, jo saules siltuma netrūka.
Šovasar bija tik karsts, likās – sēņu nebūs. Arī dārzos raža – kā nu kurā. Ja tomātus, gurķus, kabačus un citus dārzeņus izdevās vairāk laistīt, tad tie auga griezdamies, jo saules siltuma netrūka. Kaut arī pašās vasaras beigās, bet varam lasīt arī sēnes. Kad nobaudītas bērzlapju karbonādes, sēņu mērce vai baraviku zupa, var padomāt arī par krājumiem ziemai. Galvenais – sēņošanas prieks, zināt, ko liek grozā, un, protams, ļaut vaļu fantāzijai, tās konservējot. Lai veicas!
Ieejot pagrabā, sirds priecājas par ievārījumu un salātu burciņām, kas cita pie citas rindojas arvien vairāk. Pienākusi arī sēņu kārta. Tās gozējas, gan saceptas taukos, gan marinādē, gan dažādu dārzeņu salātos, gan podiņos un spainīšos, sagūlušas upeņu lapu palagos kārtās ar ķiplokiem un sāli. Ziemā, kad celsim šo bagātību galdā, prātā nāks karstā vasara bez lietus … un tomēr ar sēnēm. Foto: Tamāra Ulase
