Gatavot konservus ziemai mūsu dienās vairs nav nepieciešamība. Veikalos nopērkami ievārījumi un marinējumi pēc sirds patikas. Un tomēr…
Gatavot konservus ziemai mūsu dienās vairs nav nepieciešamība. Veikalos nopērkami ievārījumi un marinējumi pēc sirds patikas. Un tomēr… Pašu gatavotajam upeņu ievārījumam piemīt veikalā nenopērkams aromāts, bet dārzā augošie gurķi prasīties prasās pēc pikantas marinādes. Un kur nu vēl tomāti želejā, kurus nenopirksi nevienā veikalā, vīriešu zapte un maiga plūmju sula, ar ko svētkos uzjaukt veselīgu piena kokteili.
Sākot konservēšanas sezonu, neviena saimniece neiztiks bez lauru lapām, ķiplokiem, melnajiem pipariem un vircēm. Nepieciešams etiķis, želantīns, citronskābe, kadiķu ogas un zaļumi – dilles, pētersīļi, upeņu un ķiršu lapas. Protams, vislabāk, ja vairumu garšaugu var savākt savā dārzā. Tomēr tādas lietas kā lauru lapas un pipari mūsu klimatiskajā joslā neaug. Var apceļot Vidusjūras valstis un iepriecināt sevi ar svaigām, pašu plūktām lauru lapām. Bet, ja nu tādas iespējas nav, tad būtiski ir pievērst īpašu uzmanību veikalos nopērkamo garšvielu kvalitātei. Te svarīgs gan iepakojums, gan sastāvs. Papīra iepakojumos garšvielas ir lētākas, bet šādā iesaiņojumā garšvielu aromāts zūd daudz straujāk. Nav arī gluži tā, ka melnie pipari ir vienādi visur un vienmēr. Ja tie ir maziņi un sīki, tad zini – tas ir brāķis. Gluži tāpat kā rozīnes izvēlēsies lielas un nesalipušas, tā arī piparus jāizvēlas pēc iespējas lielākus, bez krikumiem un piemaisījumiem, kas, vienkārši sakot, ir gruži, kas tikai palielina pārdodamā iepakojuma svaru. Arī lauru lapām jābūt veselām, jo salauzītas tās jau ir zaudējušas lielu daļu sava aromāta.
Lai padarītais darbs nebūtu zemē nomests, svarīgi ir pievērst īpašu uzmanību burciņu tīrībai un vāciņu kvalitātei. Burkām ir jābūt ideāli tīrām un maksimāli sterilām – izplaucētām ar verdošu ūdeni, novārītām vai cepeškrāsnī izkarsētām. Burkas sterilizē liekot aukstā cepeškrāsnī un uzsildot krāsni līdz 150 grādu temperatūrai. To pašu var darīt arī ūdenī, burkas uzvārot, tikai tās pēc tam neslauka.
Kad burkas piepildītas, tās pasterizē. Katlā ar karstu ūdeni liek metāla paliktnīšus, uz tiem – burkas un uz ļoti lēnas uguns vāra. Ūdens burkām jābūt līdz “kakliņam”, metāla vāciņš – uzlikts virsū, bet neaizvalcēts. Temperatūra un pasterizēšanas ilgums atkarīgs no burku lieluma un satura. Piemēram, litra burku ar plūmju kompotu var pasterizēt 80 grādos 10 minūtes. Savukārt 3 litru burku ar gurķiem 100 grādos – 15 minūtes. Pēc pasterizēšanas burkas aizvalcē un apgāž otrādi, līdz atdziest (izņemot ievārījumus un tomātus želejā). Tas nepieciešams, lai aizvākojums kārtīgi piekļautos burkas kakliņam un turpmāk nerastos neviena gaisa sprauga.
Gatavojot konservus, pats galvenais ātrums un saimnieces veiklība. Jo ātrāk saliesi verdošu vārījumu karstās burkās, jo tas ilgāk saglabāsies nebojājies. Tomēr vārījumu apdraud arī citi apstākļi. Piemēram, skrūvējamos vāciņus labāk katru gadu pirkt jaunus savus. Ar laiku tie mēdz deformēties un zaudēt savu aizsargfunkciju. Kad konservi aizvākoti, vēlams pēc iespējas ilgāk tos saglabāt karstus, lai jebkuras pēdējās palikušās baktērijas pilnībā aizietu bojā. Tādēļ ieteicams gatavās burkas pārklāt ar biezu segu.
