Akcijas “Balsojošais students” laikā studenti, kuri piedalīsies 9.Saeimas vēlēšanās, par brīvu varēs apmeklēt muzejus visā Latvijā.
Akcijas “Balsojošais students” laikā studenti, kuri piedalīsies 9.Saeimas vēlēšanās, par brīvu varēs apmeklēt muzejus visā Latvijā. Šodien paredzēta preses konference, kurā piedalīsies Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars un vairāku muzeju direktori. Viņus tā rīkoties mudinājusi sabiedrībā, sevišķi jaunatnē, valdošais noskaņojums un noraidoša attieksme pret vēlēšanām.
Var piekrist nievājošiem komentāriem par šo ieceri kā padomijas laika un gara atgādinājumu. Patiesi – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Proti, padomju varas gados, kad vajadzēja balsot par vienīgo pareizo sarakstu, daudz tika darīts, lai vēlēšanu diena būtu svētki. Vēlēšanu iecirkņos notika pašdarbnieku un mākslinieku koncerti, kinoteātros visu dienu varēja skatīties filmas par brīvu… Programma bija iespējami daudzpusīga, tāpēc tā patiesi saistīja. Un, ja jau esi izgājis no mājas, tad taču var arī iemest to biļetenu. Droši vien 99,9 procenti balsojušo “par” bija samelots, tomēr nešaubīgi var teikt, ka vairākums tā balsoja – nebija jau izvēles. Atceros, ka mani vecāki jau agri devās vēlēt, lai diena būtu brīva. Kad pamodāmies mēs ar brāli un māsu, viņi atgriezās ar gardām cukura bulciņām. Arī tās varēja turpat iegādāties rīta agrumā! Jāatzīst, ka nekā slikta tur nesaskatu. Labāk rosināt tā, nevis noteikt obligātu balsojumu. Tas noteikti vairāk atgādinātu padomju varas diktatūru, nevis brīvas un demokrātiskas vēlēšanas.
Pavisam citādi, turklāt ne visai patīkami jūtos, kad jāiet balsot tagad. Varu ātri saņemt biļetenus un izvēlēties, kuru iemest urnā, izejot cauri zālei ar garu galdu rindu un ar audumu aizklātai kabīnei. Un viss! Esmu izpildījusi savu pilsoņa pienākumu, tāpēc atliek doties mājās. Īpaša apmierinājuma vai prieka par to nav, jo šis gājiens uz vēlēšanu iecirkni ir kā iedzīts ķīlis brīvdienu atpūtā vai darbos. Iespējams, ka arī tas ir iemesls, kāpēc daudzi neatrod laiku un vēlmi balsot. Turklāt vēl jāsecina, ka visi tie paši vēži jau vien ir! Ja nu vienīgi kāds ielēcis citā kulītē. Aptauja augustā liecina, ka Saeimai uzticas 27 procenti, bet pilnībā uzticas tikai 1 procents iedzīvotāju. Tie ir galvenokārt gados jauni cilvēki, tāpēc arī viņus vēlas iesaistīt balsošanā, dodot iespēju apmeklēt muzejus.
Iespējams, ka stimuls balsot, bet ne uzticēties ir minimālās darba algas palielināšana līdz 120 latiem, kā arī lēmums palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo algas minimumu līdz 50 latiem, bet ar nodokļiem neapliekamo summu par apgādībā esošām personām – līdz 35 latiem. Tas beidzot ir kaut kas jūtams, jo algas nepalielina par pieciem vai desmit latiem, kā tas bijis līdz šim. Pat ja šo lēmumu ietekmējis vēlēšanu tuvums, nākamgad līdz
90 000 valsts iedzīvotāju būs nedaudz labāk nodrošināti.
