“Katram cilvēkam ir spēja dziedināt sevi. Tas ir tāpat kā dziedāšana, dejošana, zīmēšana… Mums ir dziesmu un deju svētki. Piedalās simtiem un tūkstošiem cilvēku.
“Katram cilvēkam ir spēja dziedināt sevi. Tas ir tāpat kā dziedāšana, dejošana, zīmēšana… Mums ir dziesmu un deju svētki. Piedalās simtiem un tūkstošiem cilvēku. Taču Maija Pļisecka ir tikai viena. Vai Lučano Pavaroti. Arī tikai viens. Un tomēr dziedāt un dejot varam katrs,” smaidot saka rīdziniece dziedniece Marta Ozola.
Viņa ir 43 gadus veca, pēc horoskopa – Svari. Martai ir augstākā izglītība. Viņai ir pieaugusi meita.
Ja nepalīdz citiem, enerģija spiež nost
Marta pati nebūt mazotnē sevī nav apjautusi dziednieces talantu. Tas sevi pieteicis brieduma gados. Bijis smags moments pašas dzīvē. Kad tikusi galā ar to, tad bijusi atklāsme: varu palīdzēt arī citiem.
“Nav tā, ka simtprocentīgi visiem var palīdzēt. Svarīgi, ar kādu domu, ar kādu ticību cilvēks ir nācis. Liela daļa cilvēku paši var sev palīdzēt. Tikai mazliet jāatrauj vaļā enerģiju… Un tad – aiziet,” saka Marta. Viņa bilst, ka dziedniekam tāpat kā dzejniekam vai dziedātājam vajadzīga iedvesma. Kad tā ir, viss iznāk. Un tomēr Marta atkal jau uzsver, ka viņas spējas nav saistītas ar iedzimtību. Vienkārši tā dzīvē ir sagadījies…
“Enerģija vienkārši spiež nost, ja to nedod citiem,” saka viņa. Sākusi mācīties pie citiem dziedniekiem, lasījusi, krājusi zināšanas un pieredzi. Tagad to visu Marta liek lietā.
Kādās situācijās viņa var palīdzēt? “Vairāk tās ir sadzīves situācijas, ģimenes problēmas. Alkoholisms. Bet esmu piesardzīga. Jāizprot otrs cilvēks. Ja viņš grib dzīvot tā, kā viņš grib, nevienam nav tiesību iejaukties. Mums jau tā sabiedrība tāda…. Jāsaprot, kur ir robeža tam, ko drīkst, ko nedrīkst,” saka Marta.
Palīdzību pie viņas meklē dažāda vecuma cilvēki, kam ir vai nav ģimene, kam tā bijusi, bet izjukusi.
Nākas būt ģimeņu konsultantei
“Lielā mērā vaina ir tur, ka cilvēki pie mums saiet kopā, nesagatavojušies dzīvei un atbildībai, kāda būs. Kāpēc saiet kopā? Godīgi sakot, vairumā gadījumu tāpēc, ka gadās bērniņš. Tad notiek kāzas un domā, pie kuriem vecākiem dzīvot. Sāk dzīvot kopā, izrādās, ka nevar sadzīvot. Tā rodas sievietes atkarība, nepārliecinātība par sevi…
Viņai liekas, ka viņa kopdzīvei neder. Bet patiesībā cilvēki vienkārši nav bijuši gatavi saiet kopā kā vīrs un sieva, saistot sevi ar laulības saitēm. Jaunā sieviete visu sasteigusi, likās, ka viss jādara fiksi, jo pēc tam jau viņa nevienam vairs nebūs vajadzīga. Tāds notikums kā ģimenes plānošana, bērna plānošana… Tas mēdz būt vienā no 1000 gadījumiem.
“Es apsveicu jauno paaudzi tagad, kas domā, ka vispirms jāsarūpē dzīvesvieta, jumts virs galvas, jānodrošina iztikšana pašiem un bērnam,” saka Marta.
Viņa uzskata – tas, ka 25 līdz 30 gadu vecumā jaunieši saiet kopā un dzīvo, jau nav nekas slikts, ja vien nesteidzina notikumu gaitu. Cilvēks jau no dabas nav radīts tā, lai viņš dzīvotu viens. Var turēties pretī dabas likumiem, kā grib. Bet agrāk vai vēlāk tas notiek, turklāt – jo ilgāk cilvēks dzīvo viens, jo viņam ir lielākas prasības pret sevi, pret dzīvi un pret to cilvēku, kas ir pretī. Izveidot stabilas partnerattiecības ar gadiem kļūst grūtāk.
Ziedošām, vientuļām dāmām nav kavalieru
Runājot par jauniešiem, Marta saka: “Ir sajūta, ka laukos vispār drīz jauniešu vairs nebūs.” Pie viņas lielākoties nākot pēc padoma vidējā paaudze, sākot ar 30 gadu vecumu, daudz nāk 40 un 50 gadus vecie cilvēki.
“Jo vecāks ir cilvēks, jo… dāmas ir skaistas un turīgas, bet… nav to kungu. Kungi diemžēl katrās vecuma robežās ir noteikts daudzums, kuru nav. Ir alkohola problēmas. Citiem jau ir ģimene. Vēl citi ir ņēmuši nelabu galu vai atrodas ārzemēs,” saka Marta.
Ko darīt? Vai meklēt precinieku ārzemnieku? Marta domā: “Tas nav sliktākais variants! Ja dāma ir vecumā, kad viņai gribas partneri un ģimeni, tad uz vietas, iespējams, nav vairs, ko paņemt. Piemēram, dāmai 60 gadu vecumā. Viņas vienaudži daudzi ir slimi, jo tā ir paaudze, kas smagos apstākļos dzīvojusi un strādājusi. Tas viss atsaucas uz veselību.”
Visvairāk sāpot tas, ka nereti vecākās paaudzes dāmas skatās televīzijas seriālus un mēģina pēc tiem modelēt savu dzīvi. “Reizēm nesaprot daudz ko elementāru! Piemēram, ka jāsakopj vide ap sevi. Ka jāsakopj sevi, jāsavācas!” saka Marta. Viņu tracina tas, ka cilvēki laukos nereti padodas liktenim, necīnās par savu laimi.
“Cilvēks pats var visu, ja tikai to vēlas. Palūkosimies kaut vai Ginesa rekordu grāmatā! Cilvēks bez rokām un bez kājām, bet spēj būt laimīgs. Rada bērnus. Strādā. Bet pie mums… Reizēm redzi, ka cilvēkam ir viss, bet ir pazudusi enerģija, dzīvesprieks. Un tad liekas – kā var tā būt! Ir pasaulē cilvēki, kam patiešām klājas grūti, bet viņi spēj atrast laimi. Un te cilvēks, kam ir viss, savā labā nepakustinās ne pirkstu,” prāto Marta.
Mudina ticēt sev, nevis horoskopiem
Viņa uzskata, ka vaina arī tur, ka cilvēkiem patīk palielīties ar saviem sasniegumiem. Nepadomā, ka ir arī tādi, kas ir spējīgi otra laimei, veiksmei aizlikt kāju priekšā. Noskauž enerģiju.
“Vislabāk to jūt mazi bērni. Zīdainīši, kas guļ ratiņos. Pienāk viens cilvēks, bērniņš nekādi nereaģē. Pienāk cits tantuks, un bērns sāk kliegt. Pienāk dzērājs, bet bērns mierīgi skatās un vicina rociņas. Bērns vienkārši jūt… Varbūt cilvēkam uz lūpām ir smaids, bet tas ir tikai uz lūpām, tas nenāk no iekšpuses,” saka Marta.
Viņa brīnās, kā mūsdienās cilvēki ieciklējas uz 12 horoskopa zīmēm, kuru ir tik vien uz visu cilvēci! Marta uzskata – latvietis izsenis ticējis, pirmkārt, sev. Un tas ir dzīves pamats. Neticība sev padara cilvēku atkarīgu, slimu. Marta ārstē – ar enerģijām, ar Dieva vārdiem. Tie tiek ierunāti ūdenī, cukurā, sālī. Tālāk cilvēki paši paņem enerģiju.
“Parasti cilvēks šādā veidā enerģiju ļoti labi uzņem. Ir gadījumi, kad cilvēki jūtas slikti pēc seansa. Skatoties, kas cilvēkam ir par vainu. Ja viņam ir kaut kādas enerģētiskās problēmas, tad iedarbība maina negatīvo enerģiju. To var just,” stāsta dziedniece. Kāds būs rezultāts turpmāk, tas esot atkarīgs no cilvēka paša.
“Kāda ir paša cilvēka attieksme? Dažs 20 vai 50 gadus savu dzīvi bendē un tad grib, lai 10 minūtēs viss atkal ir kārtībā. Tā nenotiek. Es saprotu… Gribas kā pasakā, gribas brīnumu. Kaut kas ir arī pašam jādara. Nevar gaidīt, kad dziednieks pilnībā izmainīs klienta dzīvi ar burvju nūjiņas vēzienu. Dievs jau arī palīdz tiem cilvēkiem, kas paši sevi kontrolē. Jālūdz tiešām palīdzība tur, kur tā ir vajadzīga. Nevis tā… aiziešu un man palīdzēs eksāmenu nokārtot autoskolā. Ar tādiem sīkumiem nevajadzētu nākt un dievpalīgu diedelēt,” saka Marta.
Un vēl Marta brīdina: “Lielā mērā cilvēks pats ir vainīgs pie tā, ka viņam kaut kas dzīvē neiet, neveicas. Vieglāk jau ir aiziet pie kāda paziņas un pačīkstēt, pažēloties. Bet ir momenti, kad tā negatīvā enerģija iedarbojas. Ja cilvēks pats neko nav grēkojis, tad arī viņam neķeras klāt.
