Alūksnē ir aizvadīta INTERREG IIIA projekta “Tūristus piesaistošās pilsētas” noslēdzošā tikšanās Alūksnes un Dienvidigaunijas Veru pilsētas, Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvjiem.
Alūksnē ir aizvadīta INTERREG IIIA projekta “Tūristus piesaistošās pilsētas” noslēdzošā tikšanās Alūksnes un Dienvidigaunijas Veru pilsētas, Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvjiem.
Projektā Alūksnē ir izveidota ezertaka gar Alūksnes ezeru, veikta vēsturiskā izpēte un attīstīta tūrisma uzņēmēju sadarbība.
Projekta kopējās izmaksas ir 146 000 eiro, un lielākoties to finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Alūksnes pilsētas dome ir projekta vadošais partneris, kas projektu īstenoja kopā ar Veru pilsētas domi, Veru rajona padomi un Rīgas Ekonomikas augstskolu, lai attīstītu sadarbību tūrismā starp Alūksni un Veru. Noslēguma tikšanās risinājās Alūksnes atpūtas klubā “Jolanta”, un tajā piedalījās Veru pilsētas domes ārējo sakaru un tūrisma speciāliste Sīri Laura, attīstības nodaļas vadītājs Aivars Nigols, arhitekts Ulevi Eljano, kā arī Alūksnes pilsētas domes pārstāvji.
Alūksnes pilsētas domes projektu vadītāja Santa Stopniece norāda, ka sadarbība starp Veru un Alūksni ir bijusi jau vēsturiski, bet 2004.gadā kopējā tikšanās reizē abas puses tūrismu izvirzīja kā galveno sadarbības prioritāti. “Mums ir daudz kopīga – kultūrvēsturiskie pieminekļi, ezeri, vide, interesanti tūrisma uzņēmēji. Īstenojot šo projektu, būsim bagātinājuši tūrisma piedāvājumu, apvienojot savas stiprās puses un labāk citam citu iepazīstot. Ir veicināta arī informācijas apmaiņa un cilvēku plūsma starp abām pilsētām,” saka S.Stopniece.
Izveido divas ezertakas
Projektu īstenoja vairākos posmos. Pirmais – Alūksnes un Tamulas (Veru) ezera krastu attīstība. Tā laikā veidoja ezertakas: iekopa celiņus, sakopa ezeru krastus, izvietoja informatīvas norādes, veidoja skatu laukumus un platformas. Alūksnē ezertakas kopgarums ir 7,5 kilometri. Ainavu arhitekts Edijs Gusts stāstīja, kā veidota taka gar Alūksnes ezeru un uzsvēra, ka jau agrāk gar ezera krastu pilsētas teritorijā ir bijusi taka un norāžu zīmes, bet projekta līdzekļi ļāva to pilnveidot un sakārtot. Tagad takas teritorijā ir izlikti arī soliņi un atkritumu tvertnes, ir izveidotas laipas pie Vējiņa un aiz bērzu birzs.
“Ejot vai ar velosipēdiem braucot pa šo taku, var redzēt ievērojamākās Alūksnes vietas un objektus. Ir prieks, ka, īstenojot arī citus projektus, tiek sakopta takas apkārtne, piemēram, ir izveidota Mazā prinča saliņa Alūksnes parkā, arī Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze īsteno parka sakopšanas projektu,” saka E.Gusts.
Savukārt Veru ezertaka koncentrētāk vijas tikai gar Tamulas ezera krastu – ne tik plaši kā Alūksnē. Tā būs pabeigta septembra vidū.
“Tamulas ezers ir mazāks un ne tik bagāts vēsturiskām vietām kā Alūksnes ezers. Toties mums ir sava veru valoda un arī tajā būs lasāma informācija pie ezera izvietotajos stendos. Tur būs lasāmas leģendas par Veru un aplūkojamas senas fotogrāfijas par pilsētu. Teritorijas sakopšanā iesaistījām jauniešus, kuriem ir uzvedības problēmas, lai mudinātu viņus mainīt attieksmi pret vidi, kurā dzīvo. Veru ir skaists gājēju tilts, kur arī sākas mūsu ezertaka,” par Tamulas taku stāsta S.Laura.
Pēta Katrīnas I dzīvesstāstu
Otrais projekta posms saistās ar vēsturisko izpēti. Tā laikā skolēni apkopoja leģendas un stāstus par Alūksni un Veru. Šie darbi ir iesieti un pieejami ikvienam interesentam rajona skolās un bibliotēkās. 30 aktīvākajiem skolēniem no Alūksnes un Veriem organizēja vasaras nometni. Tādējādi bērni iepazina abas šīs pilsētas, sadraudzējās, atpūtās un lietderīgi pavadīja laiku.
“Apskatījām ievērojamākos objektus Alūksnē, Apē, Gaujienā, Trapenē un Jaunlaicenē. Bija nodarbība, kurā igauņu bērni mācījās latviski, bet latviešu – igauniski. Pēc tam devāmies braucienā uz Veru,” saka Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotāja Ligita Krieva.
S.Laura uzsver, ka no Alūksnes braucienā devās zēni, bet no Veriem – meitenes. “Es biju patīkami pārsteigta, cik iejūtīgi un pozitīvi puiši izturas pret savu dzimto pilsētu Alūksni,” saka S.Laura.
Vēsturisko izpēti veica arī par abās pilsētās ievērojamām vēsturiskām personībām. Gan Alūksnē, gan Veros šim konkursam atsaucās tikai viens dalībnieks. Alūksniete Silvija Ludviga izstrādāja pētniecisku darbu par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I. Arī tas būs publiski pieejams bibliotēkās, muzejā.
“Pieļauju, ka šim konkursam citi dalībnieki neatsaucās, jo par Katrīnu I ir ļoti maz vēsturiskās informācijas. Žēl, ka projekts paredzēja darbu izstrādāt tikai latviešu valodā. Ja tas būtu arī angļu un krievu valodā, ar to varētu iepazīties vairāk interesentu,” atzīst S.Ludviga.
Savukārt Igaunijas vēsturnieks projekta laikā veica izpēti par Krievijas ķeizarieni Katrīnu II. Arī viņš bija vienīgais, kas pieteicās šim konkursam un arī viņam nebija viegli veidot darbu, jo tāpat kā par Katrīnu I, arī par Katrīnu II nav pieejams daudz informācijas. Liels ieguvums ir tas, ka turpmāk šos abus materiālus varēs izmantot pilsētu mārketinga aktivitātēs.
Pieredzē dalās tūrisma uzņēmēji
Projekta laikā organizēja arī divus pieredzes apmaiņas braucienus tūrisma uzņēmējiem no Alūksnes un Veru, kuros piedalījās 12 Alūksnes rajona tūrisma uzņēmēji un 11 Veru uzņēmēji. Viena brauciena laikā alūksnieši iepazina Veru tūrisma uzņēmēju darbību, otrajā braucienā igauņi devās uz Alūksnes rajonu. No Alūksnes rajona turp devās tūrisma uzņēmumu “Jolanta”, “Jaunsētas Tūrisms”, “Mauriņi”, “Smilgas”, “Paideri”, “Raudiņas”, “Ezermalas 44”, “Mūrnieki”, “Arāji”, “Saļņi” pārstāvji, kā arī keramiķis Uģis Puzulis.
S.Stopniece vērtē, ka šie braucieni bija ļoti vērtīgi. “Tas tūrisma uzņēmējiem ļāva pārņemt pieredzi, idejas citam no cita turpmākajam darbam. Uzņēmēji dibināja jaunus kontaktus, kas ir pozitīvi gan Veru, gan Alūksnei. Tas veicināja uzņēmēju izpratni par to, cik svarīga ir abpusēja sadarbība,” uzsver S.Stopniece.
Alūksnes pilsētvides plānotāja Antra Lielmane norāda, ka pēc braucienos gūtās informācijas ir izstrādāts tūrisma buklets, ko izdos piecās valodās – latviešu, igauņu, angļu, vācu un krievu. Tajā informācija būs grupēta piecās daļās – atpūta pie ezera un makšķerēšana; lietišķā māksla un rokdarbi; veselīga atpūta; aktīva brīvā laika pavadīšana; naktsmītnes. Būs arī īsa informācija par abām pilsētām, kā arī Katrīnu I un Katrīnu II. Bukletu par Alūksni un Veru izdos septembrī 20 000 eksemplāros.
Būs Latvijā pirmais audiogids
Kā projekta konsultatīvais atbalstītājs bija Rīgas Ekonomikas augstskola. Sadarbojoties ar augstskolu un studentiem no Austrālijas, izstrādāja tūrisma attīstības programmu Alūksnei un Veru. Augstskolas biznesa laboratorijas vadītājs Dīns Strautiņš uzsver, ka veiktais pētījums ir apjomīgs – 150 lappušu un tas ir jaunākais izpētes materiāls par šo reģionu.
“Austrālijas studentiem, veidojot pētījumu, bija iespēja praktiski izdarīt ko nozīmīgu, tiekoties ar Alūksnes un Veru tūrisma uzņēmējiem. Tika izveidoti arī plakāti par šo reģionu, kas izvietoti naktsmītnēs Rīgā un Tallinā. Tādējādi mudināsim tūristus doties uz Tallinu nevis uzreiz no Rīgas, bet caur Alūksni un Veru, piesaistot šīm abām pilsētām tūristu plūsmu. Pētījumā gūtā informācija ir ievietota arī internetā,” klāsta D.Strautiņš.
Ir gūts projekta aktivitāšu pagarinājums, tāpēc vēl tikai veidos audiogidu, kas tūristiem savā automašīnā noteiktā frekvencē ļaus noklausīties informāciju par konkrētiem apskates objektiem Alūksnē.
“Šī iecere pagaidām nav īstenota objektīvu tehnisku sarežģījumu dēļ, jo nav viegli gūt atļauju raidītāja izvietošanai. Kad audiogids būs instalēts, tas būs vienīgais Latvijā un Baltijā. Turklāt šā projekta aktivitātes ir pietiekams pamatojums, lai arī Alūksnē veidotu inovāciju jeb jaunrades centru. Latvijā nākotnē plānots veidot aptuveni 20 šādus centrus,” saka D.Strautiņš.
Sadarbības iespēju vēl ir daudz
Projekta “Tūristus piesaistošās pilsētas” noslēdzošās tikšanās dalībnieki Alūksnē vienojās par turpmākajām iecerēm, ko vajadzētu īstenot. Abām pilsētām sadarbojoties, ir izveidots jauns autobusa maršruts, jo sestdienās no Veru uz Alūksni ir iespēja atbraukt ar satiksmes autobusu. Visi bija vienisprātis, ka vēl veiksmīgāka sadarbība attīstītos, ja līdzīgu maršrutu atklātu arī no Alūksnes uz Veru. Vienojās arī, ka nepieciešams turpināt iesākto izpēti par Krievijas ķeizarienēm Katrīnu I un Katrīnu II.
D.Strautiņš rosināja veidot veloceliņus starp Alūksni un Veru, kas šim reģionam piesaistītu vēl vairāk tūristu.
“Protams, šādas sistēmas izveidošana prasa lielas investīcijas, bet ar laiku tas atmaksātos. Alūksnieši ar igauņiem varētu sadarboties arī ziemas sporta veidu attīstīšanā. Piemēram, Alūksnē ir slēpošanas bāze un arī Hānjā Igaunijā tāda ir, tādēļ varētu izveidot kopīgu ziemas tūrisma maršrutu. Arī tūristam būtu interesantāk braukt uz šo reģionu, ja viņš zinātu, ka vienlaikus var apmeklēt divas slēpošanas bāzes,” saka D.Strautiņš.
