Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā 10.septembrī notiks dievkalpojums Eiropas Kultūras mantojuma dienām, tajā pasniegs šo dienu karogu trīs objektu saimniekiem. Baznīca būs atvērta apmeklētājiem katru dienu.
Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā 10.septembrī notiks dievkalpojums Eiropas Kultūras mantojuma dienām, tajā pasniegs šo dienu karogu trīs objektu saimniekiem. Baznīca būs atvērta apmeklētājiem katru dienu, varēs apskatīt arī Alūksnes muižas Palmu mājas un Gaujienas pils interjeru.
“Šis ir vienpadsmitais gads, kopš notiek Kultūras mantojuma dienas. To tēma ir “Vēsturisko interjeru saglabāšana un restaurēšana”. Alūksnes rajonā objektus izvēlējāmies sadarbībā ar ēku īpašniekiem un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistiem. Īpaši skaists telpu interjers ir Palmu mājā, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ikdienā tas nav pieejams, tāpēc bija paredzēts, ka tur notiks centrālais Kultūras mantojuma dienu pasākums. Diemžēl īpašnieces slimības dēļ to vajadzēja atcelt. Tomēr 9.septembrī no pulksten 12.00 līdz 15.00 Palmu māja būs atvērta apmeklētājiem,” stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga.
Palmu mājas pirmā un otrā stāva telpās ir sienas ar ciļņu rotājumiem baroka stilā. Saglabājies arī kamīns, kurš acīmredzot ir bijis greznāks. Restaurācijai ir vajadzīgi lieli līdzekļi, lai telpas atgūtu sākotnējo spožumu. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu tiek remontēts jumts. Palmu mājā bijis baronu Fītinghofu ziemas dārzs jeb oranžērija ar stikla jumtu. Padomju varas gados ēku izmantoja autobāzes vajadzībām, tad tajā ierīkota centrālapkure. Ierīkojot padziļinājumus piebūves grīdā automašīnu remontam, ir pārrauta drenāža zem ēkas, tāpēc pavasaros uz grīdas flīzēm krājas ūdens.
Baznīcas fasādē un torņa augšējā stāvā redzamas baroka greznuma iezīmes, bet iekšpusē jūtama klasicisma skaidrība un vienkāršība, tāpēc arhitekta Kristofa Hāberlanda celtne ir starp skaistākajām Latvijā.
Iekštelpu dekoratīvās apdares darbus, domājams, veicis meistars Kārlis Kalopka no Bohēmijas.
“Ikdienā baznīcā neredz ozolkoka kāpnes, kuras ved uz torni. Ir saglabājušies oriģinālie stikli baznīcas priekštelpā sānu durvju virsgaismas logos. Ārzemēs tādus var redzēt tikai muzeju krājumos, bet Alūksnes baznīcā tie skatāmi kopš 1788.gada, kad pabeigta ēkas celtniecība,” norāda Silvija Ludviga. Uzmanības vērtas ir arī griestu lustras, vāzes, durvis, soli, altāra sētiņa un, protams, altāris ar 18.gadsimta mākslinieka Albāni gleznas “Jānis kristī Jēzu” kopiju. Šogad restaurētas 1885.gadā būvētās ērģeles ar 24 reģistriem. Tās ir lielākās ērģeles, ko būvējis pazīstamais ērģeļu meistars Augusts Martins.
Gaujienas pilī 9. un 10.septembrī varēs skatīt kapelu, kurā ir restaurēts viss, kas ir saglabājies: viena divviru durvju puse, griestu un sienu gleznojums, marmorētās kolonnas… Lielajā zālē skatāmi griestu dekori, kāpnes un durvis. Gaujienas pilī Kultūras mantojuma dienām izskanēt liks Dzejas pēcpusdiena 15.septembrī, kurā prezentēs Alūksnes literātu kopkrājumu “Ezerlāse”.
