Ir beigusies vasara un līdz ar to arī brīvdienu un ražīgākais atvaļinājumu laiks.
Ir beigusies vasara un līdz ar to arī brīvdienu un ražīgākais atvaļinājumu laiks. Skolēni atgriežas savās mācību iestādēs, kur tiekas ar klasesbiedriem, savukārt, atvaļinājuma priekus baudījusī sabiedrības daļa, atsāk savu ierasto ikdienu, kurā liela nozīme ir cilvēkiem, kas tev ir līdzās.
Šie cilvēki ir tie, ar kuriem nākas sastapties gandrīz vai katru dienu un kas gribot vai negribot kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu – tie ir kolēģi, kaimiņi, kā arī cilvēki, kuri apmeklē vienas un tās pašas atpūtas vietas, izklaides pasākumus vai iepērkas vienos un tajos pašos veikalos.
Protams, ir patīkami redzēt vienas un tās pašas sejas, kā arī satikt pazīstamus cilvēkus, ar kuriem var apspriest jaunākos notikumus un pažēloties par ikdienas raizēm, tomēr dažreiz der atcerēties to veco patiesību, ka cilvēkiem ir tieksme atskārst lietu patieso vērtību tikai tad, kad viņi tās ir zaudējuši.
Šā iemesla dēļ itin lietderīgi ir palaikam nomainīt sev ierasto vidi, lai paraudzītos uz visu no malas un atskārstu tās patieso vērtību, vai arī pavadīt laiku citu cilvēku sabiedrībā nekā ierasts, lai tā pa īstam saprastu sev apkārt esošo cilvēku nozīmi savā dzīvē.
Gadās, ka pēc šādām ekskursijām ārpus ierastās vides rodas apziņa par savu atrašanos pareizajā vietā un starp pareizajiem cilvēkiem. Iespējams, dažiem indivīdiem nākas saskarties ar nepatīkamu apziņu, ka cilvēki, ar kuriem viņš tiekas ikdienā, kalpo vienkāršai tukšuma sajūtas aizpildīšanai, kas izriet no katra cilvēka dabiskās vēlmes pēc sabiedrības.
Katra cilvēka vērtību kritēriji veidojas pēc pieredzes, taču sevišķi provincēs dzīvojošie bieži nenovērtē, cik daudzveidīgi spēj būt cilvēki un cik niansēm bagāta ir katra indivīda personība.
Šā iemesla dēļ daudzi cilvēki tā arī nesaprot, kādā sabiedrībā vēlas dzīvot, jo tā vietā, lai meklētu cilvēkus, kuru tuvumā viņi gūtu vispatīkamākās emocijas un justos vislabāk, viņi mokās bailēs no sabiedrības trūkuma.
Taču, manuprāt, no vientulības nav jābaidās, jo daudz postošāka ir atrašanās nepareizo cilvēku sabiedrībā. Vientulība sniedz brīvību, taču nepareizo cilvēku klātbūtne agrāk vai vēlāk rada diskomforta sajūtu.
Man gribētos visiem zināmo teicienu, ka katram ir nepieciešamas mājas, kur atgriezties, pārformulēt mazliet citādāk, apgalvojot, ka daudz svarīgāk ir, lai katram ir cilvēki, pie kuriem gribas atgriezties, jo pat tad, ja šāds cilvēks ir tikai viens, arī tas jau ir vairāk nekā pietiekami.
