Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī vakar atzīmēja 50. (170.) dzimšanas dienu.
Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī vakar atzīmēja 50. (170.) dzimšanas dienu.
Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī svinēja 50 gadu jubileju, kopš uz bijušās Šoha kokaudzētavas (dibināta 1836. gadā) un vēlākās dārzkopības izmēģinājumu stacijas (dibināta 1949.gadā) tika izveidots LPSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs.
Šobrīd botāniskais dārzs Salaspilī ir starp lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā, kura kolekcijās tiek uzturēti aptuveni 14 500 augu taksonu jeb dažādību (sugas, pasugas, varietātes, formas, kloni un šķirnes), tajā skaitā aptuveni 4500 dažādu kokaugu taksoni.
Arī šis gads ir nozīmīgu pārmaiņu laiks botāniskā dārza dzīvē, jo 1.jūlijā botāniskais dārzs pārgāja Vides ministrijas pakļautībā. Arī pasaules praksē botāniskie dārzi, sākumā veidoti kā augu introdukcijas centri dārzkopības vajadzību apmierināšanai, pēdējos gadu desmitos kļūst par vienu no galvenajiem instrumentiem augu valsts genofonda un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Arī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī tiek uzturētas aptuveni 100 Latvijas savvaļas floras reto un aizsargājamo augu sugas, kā arī Latvijas izcelsmes kultūraugu šķirnes, kuru saglabāšana arī botāniskā dārza pamatuzdevums. Reto savvaļas augu genofonda saglabāšanas pasākumi īpaši intensificēti pēdējo gadu laikā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas atbalstu, savukārt ar Izglītības un zinātnes ministrijas palīdzību par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem botāniskajā dārzā iegādāta Latvijā pagaidām vienīgā dendrotomogrāfijas iekārta, ar kuras palīdzību var laikus noteikt koku veselības stāvokli un veiksmīgāk prognozēt to apsaimniekošanas pasākumus. Tas ir svarīgi koku – dabas pieminekļu saglabāšanas nodrošināšanai un cilvēku drošības veicināšanai apdzīvotu vietu stādījumos.
