Programmas “LIFE – Daba” projektā “Palieņu pļavu atjaunošana” augustā trīs dienas man bija iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju, lai klātienē vērotu, ko šīs valsts dienvidu daļas iedzīvotāji ir paveikuši dabas aizsardzībā.
Programmas “LIFE – Daba” projektā “Palieņu pļavu atjaunošana” augustā trīs dienas man bija iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju, lai klātienē vērotu, ko šīs valsts dienvidu daļas iedzīvotāji ir paveikuši dabas aizsardzībā, kā atjauno jūras piekrastes pļavas, cik daudz paveikts ekotūrismā. Braucienu organizēja Latvijas Dabas fonds.
Brauciena programma bija piesātināta ar vispusīgu informāciju, ko vizuāli papildināja Somijas savdabīgā, salīdzinājumā ar Latviju skopā daba; līdz milimetra precizitātei izveidotie labības lauki (auglīgas zemes Somijā ir maz, tāpēc tiek izmantots katrs stūrītis, kur vien iespējams kaut ko izaudzēt); pļavas; lauku sētas ar somiem raksturīgajām brūnsarkanajām mājām ar baltu apdari; klintis. Pārliecinājāmies, ka arī Somijas dienvidos ir tikpat sauss kā Latvijā, jo tobrīd tur sešas nedēļas nebija lijis, tāpēc bija nokaltusi ne tikai zāle, bet arī nelielajos bērzos jautās īsta rudens tuvums. Pat tad, kad īsu brīdi lija, somi Helsinku ielās ļāvās izmirkt līdz kaulam, tā paužot prieku par lietu.
Pilsēta un daba
Pirmajā dienā apmeklējām Helsinku Vīki rajonu, lai pārliecinātos, cik daudz te paveikts tūrisma infrastruktūras celtniecībā, kā arī lai iepazītu ekopilsētu, kas būvēta stingri ievērojot ekoloģiskos pamatprincipus.
Somijā aktīvs darbs pie ekoloģisko principu ievērošanas sācies deviņdesmito gadu vidū. Tad arī likti pamati ekopilsētai, kas līdzīgi sēnei izaugusi vietā, kur pirms tam pletušies lauki. Helsinku pilsētas dome rīkojusi projektu konkursu, kādai vajadzētu būt šai Vīki pilsētai. Uzvarējis projekts, kurā pilsēta veidota kā plauksta ar izstieptiem pirkstiem, kur dārzi mijas ar ēkām.
Visas eksperimentālās mājas Vīki rajona ekopilsētā ir būvētas no koka konstrukcijām. To balkonos un jumta daļā ir iestrādātas saules baterijas. Saulainā laikā to uzkrātās enerģijas ir tik daudz, ka tās pietiek ne tikai šo ēku apsildīšanai, bet daļu iespējams pārdot Helsinkiem. Tiek izmantota arī zemes enerģija. Kopumā zemes enerģiju Helsinkos izmanto 3000 māju. Vīki ekopilsētā ir 1700 iedzīvotāji. Tā ir viena desmitā daļa visu Helsinku iedzīvotāju. Pilsētiņā izveidotas īpašas akas, kur tiek savākts lietusūdens, ko tālāk izmanto mazo dārzu laistīšanai. Ap košumkrūmiem un krūmiem ir uzbērta mulča. Īpaši iecienīti mums pierasto liepu vietā ir melnalkšņi. Somi pārliecinājušies, ka melnalksnis ir piemērots koks pilsētas apstādījumu plānošanai, jo tā vainags ir šaurs, tam ir daudz lapu, kas netiek vāktas, bet izmantotas augsnes uzlabošanai. Lai šie koki labāk sakņotos, pirms to stādīšanas dabas speciālisti ar īpašas datorprogrammas palīdzību nosaka, kādai jābūt skeletaugsnei. Melnalkšņu augšanu te vēro trīs gadus. Starp daudzstāvu dzīvojamajām ēkām, kurās mitinās galvenokārt jaunas ģimenes, atrodas mazākas koka ēkas, kuru sienu apsildei izmantota īpaša eko celuloze. Uz daudzām ēkām skatāmi interesanti skurstenīši, kas, izrādās, savāc arī vēja enerģiju. Veidojot ekopilsētu, galvenais priekšnoteikums bijis, lai dzīvokļi te nebūtu dārgāki par tiem, kas atrodas Helsinku centrā. Trīs, četru istabu dzīvoklis Helsinkos maksā apmēram 180 000 eiro. Nedaudz dārgāki ir tie mājokļi, kas atrodas tuvāk jūrai. Somi uzskata, ka dzīvot ekoloģiskā pilsētā ir izdevīgāk, jo dzīvokļu izmaksas ir ievērojami mazākas tāpēc, ka tiek taupīta enerģija. Visi nami un dzīvokļi ir privāti. Tas nozīmē, ka Helsinkos viss ir jānopērk, jo īres dzīvokļu skaits ir ļoti neliels.
Kaislīgi putnu vērotāji
Somijā arvien pieaug putnu vērotāju skaits, kas no darba brīvajā laikā, ceļot plecos jaudīgus teleskopus, dodas uz vienu dabas taku, kas atrodas pašā Somijas galvaspilsētas centrā, jūras krastā, kur atrodas arī applūstošas pļavas. Te nekas neliecina par pilsētas tuvumu, jo taka no koka laipām, kas sastiprinātas ar koka tapām, ved cauri vairākos hektāros mērāmai niedru plantācijai. Marjo Priha, kas ir “LIFE – Daba” projekta vadītāja Somijā, skaidro, ka niedres noteikti iekarotu visu 300 hektāru pļavu platību, ja vien somi ar tām necīnītos. Izrādās, ka to izplatību veicina tuvējās Vantas upes piesārņojums ar dažādām minerālvielām. Piemēram, lai ar speciālu iekārtu piekrastes pļavās smalcinātu niedres viena hektāra platībā, jārēķinās, ka tas maksās 500 latu. Pirms vairākiem gadiem šai vietai izstrādāts aizsardzības un apsaimniekošanas plāns un tā iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju “Natura 2000” sarakstā. Līdz ar šo pļavu dabisko atjaunošanu te sākušas ligzdot tās putnu sugas, kas sastopamas arī Latvijā. Tas nozīmē to, cik liela nozīme ir dabiskās vides saglabāšanai.
Pa taku nonākam līdz putnu vērotāju tornim, kas atrodas uz nelielas pussalas un ir apmēram 20 metrus augsts. Vērojam pļavas, kas jau 30 hektāru platībā atbrīvotas no niedrēm, mehāniski izpļaujot. M.Priha stāsta, ka, turpinot pļavu dabisko apsaimniekošanu, ir parakstīts līgums ar zemnieku saimniecību, kas uz šīm pļavām pilsētas centrā ganību sezonā atved vietējās Austrumsomijas šķirnes savvaļas govis. Tās nav jāslauc, jo šie augumā nelielie bezragu dzīvnieki tiek audzēti gaļas ieguvei. Arī govju raksturs ir mierīgs, tāpēc tās nebiedē cilvēku tuvums. Pļavu noganīšanā palīdz arī neliels skaits aitu. Pļavas iežogotas ar elektrisko ganu, kam enerģiju dod speciāla saules baterija.
Pašvaldības īpašums
Helsinku iedzīvotāji niedru ieskauto dabas taku izmanto ne tikai, lai dotos vērot putnus, bet arī lai vienkārši tāpat pastaigātos. Uz šejieni viņi atbrauc ar divriteņiem, kas Somijā ir iecienīts pārvietošanās līdzeklis. Braucēju drošību autotransporta pārpildītajās Helsinku ielās garantē velosipēdistu celiņi. M.Priha skaidro, ka neviena aizsargājamā dabas teritorija nav liegta pilsētniekiem un dabas mīļotājiem. Gluži pretēji – Somijas Dabas fonda pārstāve ir ieinteresēta, lai tās apmeklētu vēl lielāks cilvēku skaits nekā līdz šim. Ejot pa dabas taku, palaikam iespējams atpūsties, apsēžoties uz soliņa, var arī uzkāpt uz speciāli ierīkota paaugstinājuma un ar tālskati aplūkot pļavu iemītniekus.
Helsinku pļavas ir pašvaldības īpašums, tāpēc tās tiek apsaimniekotas pakāpeniski, pēc iepriekš izstrādāta plāna. Atšķirībā no Latvijas, kur līdzīgu pasākumu veikšanai jāsaskaņo dažādi dokumenti un dažkārt jāpārliecina arī zemes īpašnieks, Somijā šādu problēmu nav. Noteicošās ir tikai īpašumtiesības. Te ikviena pašvaldība ir ieinteresēta, lai pilsētas iedzīvotājiem rastu iespēju atpūsties dabiskā un nepiesārņotā vidē. Par centieniem saglabāt ekoloģisku vidi liecina arī pamatīgas zemes kaudzes. Izrādās, tās noteiktā vietā nav sabērtas tāpat vien. Augsni, ko norok būvējot dažādus objektus vai ierīkojot ceļus, saved vienā vietā, kur atbilstoši noteiktai tehnoloģijai to attīra, lai atkal varētu izmantot. Uzlūkojot šīs varenās kaudzes, nevilšus pārņem prieks, ka ir iespējams dzīvot pagaidām tik nepiesārņotā vidē, kāda ir Latvijā. Tomēr redzētais liek paturēt prātā, ka nekas nav mūžīgs, arī tīrs gaiss un ekoloģiska vide ne, ja cilvēki to nesaudzēs un necentīsies saglabāt, tāpēc priecājos, ka arī Gulbenes rajonā tiek domāts par dabisko pļavu saglabāšanu, jo tās ir vērtība ne tikai mūsu, bet visām nākamajām paaudzēm.
Par ciemošanos somu zemnieku saimniecībā, Helsinkiem un romantisku muižiņu Espo pilsētā stāstīšu nākamreiz.
