Eiropas Centrālās bankas šomēnes veiktais eiro bāzes likmes paaugstinājums (no 2,75 procentiem uz 3 procentiem) vērsts uz inflācijas mazināšanu eiro zonā.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) šomēnes veiktais eiro bāzes likmes paaugstinājums (no 2,75 procentiem uz 3 procentiem) vērsts uz inflācijas mazināšanu eiro zonā. Taču, ņemot vērā lata piesaisti eiro un to, ka divas trešdaļas kredītu apjoma Latvijā izsniegti eiro, tas ietekmē arī Latvijas ekonomiku – ar to jārēķinās gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, jo secīgi kāpj arī banku piemērotās eiro kredītu likmes.
Kopš pagājušā gada decembra tā ir jau ceturtā reize, kad ECB cēlusi eiro valūtas pamatlikmi un nepilna gada laikā pakāpeniski pieaudzējusi no 2 % līdz 3 %. Tāpēc bankām nākas pacelt savas kredītu procentu likmes, jo nauda kļūst dārgāka – eiro naudas tirgus indekss Euribor 3 mēnešiem, kam parasti tiek piesaistītas eiro kredītu likmes, kopš gada sākuma pieaudzis no 2,49 % līdz 3,19 %, bet 2005.gada augusta sākumā tas bija 2,13 %. Tātad pirms gada ņemtajam kredītam eiro procentu likme šobrīd ir apmēram par 1 procentu punktu augstāka nekā izsniegšanas brīdī.
To, ka tā notiks, analītiķi prognozēja jau pērn, jo naudas cena tobrīd bija zema, ekonomiskā attīstība – labvēlīga, bet šobrīd attīstības procesi eiro zonas valstīs ECB dara uzmanīgu. Galveno bažu cēlonis ir energoresursu cenas pieaugums, kas savukārt tieši ietekmē inflāciju. Lai no tā izvairītos, Centrālā banka izmanto savus darbarīkus – tiesības paaugstināt eiro likmi, tādējādi samazinot brīvās naudas daudzumu tirgū un padarot aizņēmumus kredītu ņēmējiem ne tik pievilcīgus. Tas ir iedarbīgs veids, kā samazināt inflāciju un līdzsvarot ekonomiskos procesus.
Arī Latvijas bankas, kurām ir jāpērk eiro, ieliek šo cenas paaugstinājumu izsniegto kredītu likmēs. Šādā kārtā Eiropas Centrālās bankas likmju politika nāk talkā Latvijas Bankai, kas vēlas mazināt makroekonomiskos riskus, jo ilgstoši augstajā inflācijā saskata draudus ekonomikas spējai augt. Kreditēšanas pieauguma temps Latvijā ir pārlieku straujš – jūlijā gada pieaugums kredītiem kopumā bija 60,3 %, bet hipotekārajiem kredītiem – pat 92,2 %. Mājsaimniecībām ir izsniegti aizdevumi kopumā par 3,4 miljardiem latu. Tik lielu summu ieplūšana tautsaimniecībā turpina veicināt patēriņu. Cilvēki strauji tērē aizņemtos līdzekļus – tā mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, palielinājās vairāk nekā par 20 %. Patēriņa kāpums savukārt ir starp nozīmīgākajiem inflācijas dzinējspēkiem.
Šobrīd vēl katrs kredīta ņēmējs savā maciņā krasi neizjūt, ka par aizdevumiem nākas maksāt vairāk. Pagaidām, kamēr starp bankām valda augsta konkurence, ikmēneša maksājumi asi nepieaugs. Tomēr ir jārēķinās, ka eiro likmju kāpums visdrīzāk nav īslaicīgs un lēto likmju periodu nomainījusi augšupejoša līkne. Ņemot kredītu bankā un redzot ikmēneša maksājumu aprēķinu, noteikti vajadzētu lūgt, lai bankā sarēķina, cik liels būs maksājums tad, ja likme pieaugs par pusi, vienu un diviem procentu punktiem. Tas ikvienam palīdzēs saprast, vai tiešām var atļauties šo kredītu.
Tālākā situācija būs atkarīga gan no energoresursu cenas, gan eirozonas attīstības. Jautājums ir nevis – vai likmes turpinās augt, bet gan – cik strauji. Pēc ekspertu domām, ir visai iespējams, ka tās tiks paaugstinātas regulāri, un nākamā reize būs jau šāgada beigās. Lai gan iedzīvotājiem reālās algas kāpums šāgada pirmajā ceturksnī bijis salīdzinoši straujš – 11,4 %, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, tomēr tik straujam eiro likmju kāpumam, kā to veic Eiropas Centrālā banka, ienākumi varētu netikt līdzi.
