Šonedēļ Alsviķu pagastā Strautiņu pamatskolas telpās pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu vecākiem atsākās bezmaksas mācības par bērnu uzvedību un ģimenes vērtībām.
Šonedēļ Alsviķu pagastā Strautiņu pamatskolas telpās pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu vecākiem atsākās bezmaksas mācības par bērnu uzvedību un ģimenes vērtībām. Šogad vecākiem vēl ir jāapmeklē deviņas šādas nodarbības.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija konkursā “Ģimenes izglītošanas un apmācības pasākumi” ir atbalstījusi Alsviķu pašvaldības policistes Zigrīdas Sinātes iesniegto projektu “Dvēseles mieru, prātu, gudrību, audzinot bērnus”, piešķirot finansējumu. Projektu līdzfinansē arī Alsviķu pagasta padome. Projekta aktivitātes paredz palīdzēt vecākiem izaudzināt emocionāli veselus bērnus, kas dzīvo pozitīvā saskarsmē ar vecākiem un sabiedrību, stiprinot ģimeni.
Maijā un jūnijā Alsviķu pagasta bērnu vecāki apmeklēja nodarbības, ko vadīja Latvijas Ģimenes centra speciālisti, bet šonedēļ sākās nodarbības, ko vada Alūksnes rajona Skolu psiholoģiskās palīdzības centra speciālistes Ineta Bērziņa un Ziedīte Aigare.
Svarīgi ir pirmie seši gadi
Pirmajā nodarbībā vecāki guva informāciju par bērna attīstību un temperamentu, to galvenokārt ietekmē trīs iezīmes: pārmantotās jeb iedzimtās īpašības, vide un cilvēka aktivitāte. Nodarbību apmeklētājas varēja izpildīt testu, lai noteiktu savu un savu bērnu temperamentu, vadoties pēc abu autoru izstrādātās metodes. I.Bērziņa uzsvēra, ka jaunas prasmes cilvēkam veidojas pakāpeniski un zināmā secībā, agrāk iegūtās spējas palīdz izveidot un stiprināt tās, kas attīstās vēlāk, tomēr vissvarīgākie bērna emocionālajai attīstībai ir pirmie seši dzīves gadi.
“Bērnam augot, vecāki viņu nereti mēdz salīdzināt ar citiem viņa vienaudžiem, bet ir jāatceras svarīga lieta – ka katra puķe uzzied savā laikā… Tas nozīmē, ka katra bērna attīstībai ir savs temps. Vecākiem gribas, lai bērns sāk pēc iespējas ātrāk staigāt, runāt, lasīt, rakstīt, bet tas notiks tad, kad bērns tam būs gatavs. Runājot par smalko motoriku, jāuzsver – jo bērnam kustīgāki pirksti un rokas, jo gudrākas smadzenes un veiksmīgāk attīstās citas iemaņas,” norāda I.Bērziņa.
Kad jāmeklē speciālists?
I.Bērziņa uzsver, ka ļoti interesanta ir bērna emocionālā attīstība – kā bērnā veidojas emocijas, kā viņš tās atpazīst un vai spēj tās savaldīt.
“Izšķir astoņas būtiskas pazīmes, kad vecākiem būtu jāvēršas pie speciālista, ja bērna attīstībā vērojamas problēmas. Tas jādara, ja bērna attīstība pirmajā dzīves gadā kavējas visās jomās. Ja 18 mēnešu vecumā bērns vēl nestaigā. Ja 2 gadu vecumā bērns vēl nerunā. Ja bērns nereaģē uz jauniem stimuliem un nemitīgi atkārto vienas un tās pašas kustības. Ja bērns ir ļoti aktīvs – tik aktīvs, ka neklausās, kad viņu uzrunā. Ja bērns ir izteikti agresīvs un nepaklausīgs. Ja bērns ir ļoti ierāvies sevī. Ja pēc 2 gadu vecuma bērnam ir ļoti grūti kontaktēties ar citiem bērniem, jo laiks līdz šim vecumam tomēr ir “mammas laiks”,” norāda I.Bērziņa.
Katram cilvēkam, atkarībā no tā, kur viņš atrodas, ir kāda sociālā loma. Savas sociālās lomas ir arī vecākiem – rotaļbiedrs, izglītotājs jeb skolotājs, robežu noteicējs un gādātājs, mierinātājs. I.Bērziņa uzsver, ka vecākiem ir svarīgi prast šīs četras lomas sabalansēt.
“Tas novērsīs stereotipu rašanos, piemēram, ka tikai tētis vienmēr liek būt mājās, vēlākais, pulksten 21.00, bet mamma vienmēr nopērk kādu kārumu. Labas attiecības ar bērnu veidojas tad, ja katrs no vecākiem pilda visas šīs lomas. Katrs vecāks var sevi novērot, lai izsecinātu, kuru lomu viņš pilda visaktīvāk un kuru – mazāk, lai veiksmīgi varētu tās savstarpēji sabalansēt. No tā ieguvēji būs gan bērni, gan vecāki,” uzsver I.Bērziņa.
Jāvēro bērna ķermenis
Vecākiem ir ieteicams novērot savu bērnu, lai varētu izprast, kā bērna uzvedība atspoguļo viņa attīstības līmeni. I.Bērziņa uzsver, ka ir vērts vērot bērna ķermeni, jo tas stāsta par to, kā bērns jūtas.
“Ir svarīgi vērot bērna uzvedību – protams, atbilstoši vecumam. Arī to, kāds ir bērna apģērbs. Apģērbs ir ļoti svarīgs, jo tas reizē ir arī jautājums par pašapziņu. Bieži vecāki jaunākajam bērnam liek valkāt vecākā bērna apģērbu, jo bērni nepagūst visu novalkāt. Bet ir jāgādā, lai katram bērnam būtu iespēja saņemt jaunas drēbes – savas drēbes. Svarīgi ir arī pajautāt, kāds apģērbs bērnam patīk. Runājot par apģērbu, vecāki bieži pieļauj kļūdas ar simboliem, kas uz apģērba ir attēloti. Simboliem ir ļoti liela nozīme, ko ir vērts zināt, lai nebūtu gadījumu, kad bērnam uz apģērba ir, piemēram, “es smēķēju zāli”,” skaidro I.Bērziņa.
Ar vārdiem jābūt uzmanīgiem
Vecākiem jāvēro arī savu bērnu valoda – kāda tā ir, cik skaļa un raita, cik plašs ir bērna vārdu krājums.
“Strādājot esam novērojušas, ka bērniem diemžēl paliek arvien mazāks vārdu krājums. Viņi daudz laika pavada pie datora, kur verbāla komunikācija nav īpaši nepieciešama. Vecāki ir aizņemti darbā un arī maz runā ar bērniem, bet runāšanai ir liela nozīme, jo – kur nerunā vecāki, tur runā iela. Bet pusaudžiem ir grūti palikt klusumā, jo klusums uzrunā, liek domāt pašam par sevi. Arī pieaugušajiem ir grūti būt klusumā, to nav viegli izturēt – gribas ieslēgt radio, mūzikas centru, televizoru,” saka I.Bērziņa.
Viņa mudina vecākus vērot, kādas spēles bērni spēlē, kas ir viņu draugi un kādi tie ir. “Ir ieteicams izveidot vidi un noteikt dienas kārtību, kas ir pielāgota bērna īpašībām un attīstības līmenim. “Ir svarīgi, lai bērnam mājās būtu sava vieta – rakstāmgalds, gulta un tamlīdzīgi. Savukārt dienas kārtības ievērošana disciplinēs bērnu. Vecākiem ir ieteicams mēģināt mainīt negatīvas iesaukas pret pozitīviem apzīmējumiem, kas atspoguļo bērna attīstības līmeni un temperamenta stilu. Tas ir ļoti svarīgi, jo bērnībā, skolas gados bērnam nereti tiek piedēvēta kāda negatīva iesauka, kas turpmāk dzīvē traucē. Tādēļ arī vecākiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un rūpīgi jāpārdomā, ko viņi bērniem saka – arī jokojot,” norāda I.Bērziņa.
Mācības ir vērtīgas
Māmiņa Inta atzīst, ka mācības ir vērtīgas, jo ļauj uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atcerēties jau zināmo.
“Bija interesanti klausīties stāstījumu par bērnu pārejas vecumu, kopā ar Ģimenes centra speciālistiem izspēlēt ģimenes apli un pārrunāt vecāku izjūtas, kad ģimenē piedzimst mazulis. Vienīgi ir reizes, kad negribas speciālistiem tik daudz savu emociju atklāt, kā viņi to prasa,” saka Inta.
Strautiņu pamatskolas direktore Ilga Timofejeva atklāj, ka vienmēr priecājas izglītības iestādē redzēt bērnu vecākus.
“Tikai kopīgi pedagogi un vecāki var izaudzināt emocionālu, jauku, gudru un konkurētspējīgu bērnu. Uzskatu, ka nodarbībās dzirdēto vecāki varēs pēc tam izmantot, lai, piemēram, runātu par šīm tēmām vecāku sapulcēs,” saka I.Timofejeva.
Alsviķu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa pauda prieku, ka pašvaldības policiste Z.Sināte ir noorganizējusi nodarbības vecākiem, turklāt par brīvu.
“Pieaugušajiem vienmēr ir grūtāk palīdzēt nekā bērniem, tādēļ uzskatu, ka Z.Sināte ir uzņēmusies grūtu, bet vajadzīgu darbu. Bērns nāk no ģimenes, bet, ja ģimene bērnam nepievērsīs nepieciešamo uzmanību un neaudzinās viņu, tad nepalīdzēs ne skola, ne bērnudārzs, ne sabiedrība. Diemžēl ikdienas steigā nereti neiedziļināmies lietās, kas saistītas ar bērnu audzināšanu, tādēļ, manuprāt, vecākiem visvairāk ir nepieciešams dvēseles miers, lai to varētu izdarīt. Bet dvēseles mieru cilvēks var rast, kad vide ap viņu ir sakārtota, ir sociālais nodrošinājums. Ja ikdienas steigā tik daudzām māmiņām ir izdevies izbrīvēt laiku un apmeklēt nodarbības – tas ir būtisks ieguldījums vecāku izaugsmē,” uzsver S.Zeltiņa.
