Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols atzīst, ka situācija zemnieku saimniecībās ir kritiska. Tomēr lauksaimnieki nav ierosinājuši izsludināt ārkārtas situāciju, tāpēc par šo jautājumu nav lemts.
Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols atzīst, ka situācija zemnieku saimniecībās ir kritiska. Tomēr lauksaimnieki nav ierosinājuši izsludināt ārkārtas situāciju, tāpēc par šo jautājumu nav lemts.
Zemnieki aizpilda un nodod anketas rajona lauksaimniecības konsultāciju birojā, tajās viņi informē par zaudējumiem, ko radījis šīsvasaras sausums un karstums. Anketas līdz 1.septembrim nosūtīs Zemkopības ministrijai, kura lems par zaudējumu kompensāciju lauksaimniekiem.
Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Dzirnavu 8” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis secina, ka graudu zudumi būs apmēram puse cerētās ražas. Tiesa, pirms lietavām viņš paspēja nokult gandrīz visu nogatavojušos graudaugu platību. Lietus varētu ietekmēt iekūlumu 120 hektāros no 850 hektāru kopplatības, ja līs ilgstoši. M.Augstkalnietis raizējas, ka pēc lietus rapša laukos dzen zaļo masu. Viņš uzskata, ka situācija patiesi ir kritiska.
Tam piekrīt lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Viola Kaparšmite, bet secina, ka ārkārtas situācijas izsludināšana neko nemainīs un neuzlabos. Tomēr ārkārtas stāvoklis jau ir izsludināts vairākos rajonos.
Arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanu gadā – 2002.gadā – lauki cieta no sausuma. Toreiz valdības sēdē nolēma lauksaimniekiem piešķirt 5,92 miljonus latu zaudējumu kompensēšanai. Lai gan ārkārtas stāvoklis netika izsludināts, zemnieki kompensācijas saņēma. Sešu gadu laikā dabas radīto zaudējumu segšanai valsts lauksaimniekiem izmaksājusi vairāk nekā 12 miljonus latu.
Tagad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome vienojusies, ka sausuma radīto zaudējumu kompensācijai jāprasa 15 miljoni latu. Vairāk – apmēram 9,75 miljoni – būtu vajadzīgs kompensācijai lopkopjiem, bet augkopjiem – apmēram 5,23 miljoni latu.
