Sestdien, 19. augustā, no Alūksnes uz Limbažu pagasta “Rumbiņiem”, dzejnieka Friča Bārdas mājām – muzeju, ceļu mēroja vairāki Alūksnes puses literāti.
Sestdien, 19. augustā, no Alūksnes uz Limbažu pagasta “Rumbiņiem”, dzejnieka Friča Bārdas mājām – muzeju, ceļu mēroja vairāki Alūksnes puses literāti.
Uz gadskārtējo Vidzemes literātu saietu devās Kornēlija Apškrūma, Anna Celmiņa, Ilga Drozdova, Māris Ievednieks, Zane Ļuļe, Ieva Pētersone, Dzintra Sapule, Ojārs Vēliņš, Aivis Zemītis, SIA “Selja” grāmatu izdevējs Jānis Polis, kluba “Ezerlāse” vadītāja Aija Plūme, Alūksnes Bērnu bibliotēkas darbinieces Dzidra Bauere un Eljū Klints, kā arī dzejas mīļotājas Solveiga Selga un Anita Vēliņa. Šoreiz literātu saietā tikās Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas un Limbažu rajona literāti. Ceļasomās viņi veda īpašas veltes “Rumbiņu” muzejam – dzejoļus, esejas un miniatūras par Friča Bārdas tēmu “Uz zemes, starp ļaudīm un Dieva pasauli”. Pats jaunākais saieta dalībnieks bija cēsnieks, vienpadsmit gadus vecais Emīls, kurš, tāpat kā pārējie literāti, lasīja savus dzejoļus un iesniedza tos žūrijas un klausītāju vērtējumam.
Ļoti sirsnīgi un viesmīlīgi saieta dalībniekus “Rumbiņos” sagaidīja namamāte – muzeja direktore Aija Ēceniece, Katvaru pagasta priekšsēdētājs Mārtiņš Treimanis, Limbažu rajona valsts kultūras inspektore Taisa Aruma un pasākuma galvenais sponsors, uzņēmējs Aivars Smagars. Saieta dalībniekus uzrunāja rakstnieki Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks. M.Svīre nolasīja profesora Viestura Vecgrāvja vēstuli Vidzemes literātiem, jo diemžēl viņš uz šo saietu ierasties nevarēja. Jauku, muzikāli teatrālu Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa dzejas uzvedumu saieta dalībniekiem veltīja aktieris Dainis Ozoliņš. Muzejā varēja arī iegādāties Vidzemes literātu grāmatas, bet kuplo liepu paēnā uz mājinieku saklātā galda garšīgi smaržoja latviešu nacionālais našķis ciemiņiem – pelēkie zirņi ar speķi, un uz liela šķīvja kā dzintars lāsoja medus kāres.
Saulainā noskaņojumā un labvēlīgā gaisotnē literāti dalījās savos radošajos garadarbos un atziņās. M.Svīre, runājot par mūsdienu dzeju, aicināja klātesošos: “Nebarosimies no negācijām, un tad mēs labāk dzīvosim”, jo viņai šķiet, ka šodienas cilvēki pārlieku daudz uzsūc sevī dzīves negācijas, un tas rada nomāktību, diskomfortu dvēselē. Rakstniece atzina arī, ka viņai netīk un nav pieņemama cilvēka “apakšgala reklāmas” dominēšana mūsdienu daiļliteratūrā. Pēc rakstnieces domām, ja mākslinieks, rakstnieks vai dzejnieks savā radošajā darbībā zaudē etiķeti, tad tā kļūst par etiķi, ar ko var iebarot, saindēt lasītājus, klausītājus un skatītājus. Rakstniekam Vladimiram Kaijakam saieta dalībnieki visvairāk jautājumu uzdeva par romānu “Likteņa līdumnieki”. Rakstnieks atzinās, ka romāns ir vēstījums par viņa bērnību, karalaiku, kuru pats piedzīvojis un pārdzīvojis. Viņš pastāstīja, ka turpinās “Likteņa līdumnieku” filmēšana, bet šogad to pabeigt neizdosies gan finansiālo problēmu dēļ, gan arī tāpēc, ka dažādi skati jāfilmē dažādos gadalaikos, arī ziemā. Iespējams, ka filma nonākšot pie skatītājiem 2007.gadā. To gan V.Kaijaks ir izlēmis, ka šim romānam turpinājumu, tas ir, piekto grāmatu, viņš vairs nerakstīs.
Neizpalika arī balvas literātiem. Saietu starplaikā šogad dzeju krājumus žūrijai bija atsūtījuši vidzemnieki Vēsma Kokle – Līviņa (“Kad dvēsele zied”), Gunvaldis Tarvids (“Puķu bērniem pa pēdām”), Astra Tomsone (“Saule brokasto”) un Biruta Žurovska (“Caur ceriņu mākoni zilu”). Žūrija par labāko dzejas grāmatu atzina Gunvalda Tarvida “Puķu bērniem pa pēdām”, un viņš saņēma balvā Jāņa Anmaņa gleznu. Arī galvenā pasākuma organizatore Kornēlija Apškrūma savu simpātiju balvu pasniedza Gunvaldim.
Tika rīkots arī humora dzejas “zibensturnīrs”, kurā uzvarēja mūsu Anita Vēliņa un balvā ieguva keramikas bruņrupucīti. Atzinības rakstu par mājas darbu saņēma arī Ieva Pētersone.
Visus klātesošos uz neparastām Dzejas dienām Madonā 14.septembrī aicināja literāte Sarmīte Radiņa. Šajos svētkos piedalīsies ne tikai latviešu autori, bet arī Igaunijas un Lietuvas literāti.
