Līdz 1.septembrim Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju birojā jānodod anketas, kurās būs informācija par ražas zudumiem visās lauksaimniecības kultūrās.
Līdz 1.septembrim Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju birojā jānodod anketas, kurās būs informācija par ražas zudumiem visās lauksaimniecības kultūrās.
To ievadīs datorā un nosūtīs Zemkopības ministrijai, lai varētu apkopot datus par ilgstošā sausuma radītajiem zudumiem un aprēķināt nepieciešamo kompensācijas lielumu.
Latvija ziņos Eiropas Komisijai par zaudējumiem lauksaimniecībā un saskaņos kompensāciju izmaksu no valsts budžeta, kā arī lems par iespēju lūgt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Var diezgan droši apgalvot, ka Eiropas Komisija dos piekrišanu kompensāciju izmaksai, jo priekšnosacījums šādai atļaujai ir zaudējumu apjoms vismaz 30 procentu apmērā no ražas. Šogad ražas zudumi to sasniegs.
Kompensāciju izmaksa būs iespējama tikai tad, kad tām piešķirs līdzekļus šāgada valsts budžeta grozījumos. Turklāt līdz šim Eiropas Komisijā saskaņotās kompensācijas nekad nav bijušas 100 procentu apmērā no zaudējumiem. Lielākā kompensējamā zaudējumu daļa bijusi 70 procenti. To aprēķinam un novērtēšanai izmantos dažādus salīdzinošus datus ar iepriekšējo gadu ražu, zemes mitruma datiem, kā arī meteoroloģiskajiem rādītājiem.
Lauksaimniekiem izplatītajās anketās jānorāda iepriekšējo trīs gadu vidējā raža un šogad iegūtā vai plānotā raža. Paredzams, ka kompensāciju lielums būs atšķirīgs dažādos reģionos un dažādām kultūrām.
Viskritiskākā situācija šobrīd ir lopkopībā, jo daudziem lopkopjiem nav izdevies ievākt ziemai pietiekamus lopbarības krājumus. Turklāt daļu no tiem izbaro tagad, jo ganībās nav zāles.
Lopkopji apzinās, ka nespēs uzturēt visu ganāmpulku, tāpēc sākusies lopu likvidācija. Savukārt piena pieņemšana pārstrādes uzņēmumos ir samazinājusies, turklāt vairāki uzņēmumi maksājumus par piena iepirkšanu neizmaksā uzreiz. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzinis, ka lopkopjiem kompensācijas nedos iespēju iepirkt lopbarību, bet palīdzēs palielināt ganāmpulkus nākamgad.
Zemkopības ministrija līdz 1.septembrim valdībā iesniegs lauksaimniecības risku vadības sistēmas koncepciju, kas ietvers gan laukaugu sējumu apdrošināšanu, gan dzīvnieku slimokases sistēmu, gan monitoringa sistēmu, kas ļaus laika apstākļu radītos zaudējumus mērīt naudas izteiksmē. Sistēmā paredzēta arī valsts līdzekļu dalība. Apkopotā informācija par lauksaimniekiem piešķirtajām kompensācijām dažādos gados liek secināt, ka šo pašu naudas summu investēt apdrošināšanas sistēmā ir daudz efektīvāk. Apdrošināšanas ņēmēju individuālās izmaksas samazinātu iespējami liels apdrošināšanas ņēmēju skaits.
Tiek domāts par iespēju noteikt obligāto apdrošināšanu tiem lauksaimniekiem, kuri saņem valsts un Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.
